• Tweet

Neoficiāla informācija liecina, ka neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” tomēr norēķinājusies ar konsultantu “Prudentia” saistībā ar lidsabiedrībai piesaistīto investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Aviokompānija, neatklājot sīkākas detaļas, informāciju apstiprina.

Jautājums par kompensācijas izmaksāšanu “Prudentia” kļuva neskaidrs pēc tam, kad konsultants publiski paziņoja, ka izdevies atrast investoru lidsabiedrībai, kas izraisīja skandālu. Satiksmes ministrija (SM) pārmeta konsultantam konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu, un valdība apturēja rīkojumu, ar kuru konsultants bija piesaistīts “airBaltic”.

Lai arī valdība pēc vairāk nekā četru stundu garām diskusijām akceptējusi finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” – Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, tās vadītāji uzsvēra, ka konsultantam atlīdzība par investora piesaisti nebūtu jāsaņem. Toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss atklāja, ka pēc investora sameklēšanas “Prudentia” esot piedāvājusi drastisku akcionāru līgumu, kas neesot bijis izdevīgs un Satiksmes ministrija tālākās sarunās esot panākusi daudz izdevīgākus nosacījumus. “Tās bija smagas sarunas, ko veica nevis “Prudentia”, bet ministrijas ierēdniecība,” viņš piebilda.

Arī SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš iepriekš izteicās, ka “Prudentia” nebūtu jāsaņem kompensācija investora piesaistē.

Neraugoties uz nesaskaņām, aviokompānija “airBaltic” samaksājusi “Prudentia” par investora piesaisti, norādot, ka lidsabiedrība par līgumsaistībām ar konsultantu saņēmusi piecus dažādu juristu atzinumus, lai nodrošinātu rīcības pareizību un atbilstību savstarpējām līgumsaistībām. Aviokompānija gan atteicās komentēt vienošanās ekonomiskos jautājumus.

Kā zināms, 4.februārī tika parakstīts līgums ar jauno nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot biznesa plānu Horizon 2021.

Saņemtos līdzekļus airBaltic ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot airBaltic iespēju ietaupīt izmaksas un uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tas vēl vairāk palielinās Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos.

2015. gada novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja plānu par 20% airBaltic akciju pārdošanu Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam (Ralf-Dieter Montag-Girmes) par 52 miljoniem eiro un piekrita ieguldīt aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro. Darījums paredz, ka vācu investors pēc tā noslēgšanas kļūs par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku, bet pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. Ieguldījums un airBaltic pašu kapitāla palielināšana 2015. gada 3. decembrī tika apstiprināta Saeimā. Saeima apstiprināja darījumu ar nosacījumu, ka airBaltic un tā saistītajiem uzņēmumiem ir aizliegts iegādāties, īrēt vai citādi izmantot aprīkojumu, ko ražojuši militārā kompleksa uzņēmumi un ar to saistītie uzņēmumi, kuriem noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kuras ir ratificējusi arī Latvija.

Foto: airBaltic