Pārdevēji maldinoši domā, kā drīkst atteikties no pircējiem pieņemt sīknaudu
Neskatoties uz to, ka oficiāli Latvija no mazvērtīgajām eirocentu monētām nav atteikusies un diez vai tuvākajā laikā tas ir gaidāms, reālajā dzīvē ir tirdzniecības vietas, kur ar sīknaudu nav iespējams norēķināties.
Kā vēsta LNT ziņas, neapmierināts ar mazvērtīgajām monētām kopš eiro ieviešanas ir Viktors, kurš Rīgas Centrāltirgū pārdod pašaudzētos dārzeņus un zaļumus. Viņaprāt, būtu jāatsakās no viena, divu un pat 5 centu monētām. Lai dienas beigās sīknaudas kaudze būtu mazāka, Viktors mēdz pircējiem nosaukt jau noapaļotas summas. Savukārt pircēji stāsta, ka ir sastapušies ar pārdevējiem, kuri iebilst, ja par pirkumu grib norēķināties sīknaudā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka pārdevēji nedrīkst atteikties no pircējiem pieņemt kāda nomināla naudas zīmes, jo visas, kas ir apgrozībā, ir oficiāls maksāšanas līdzeklis. Iestāde ir saņēmusi arī atsevišķas pircēju sūdzības. Citādi gan esot ar, piemēram, biļešu un kafijas automātiem to tehnoloģisko īpatnību dēļ – tā saka Latvijas Bankā.
Tikmēr Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents nacionālajai bankai pārmet, ka tā emitē pārāk daudz sīknaudas. Nepraktiskuma un mazvērtības dēļ tirgotājiem esot grūti ar tām strādāt, bet to nodošana nozīmējot lielas papildu izmaksas.
Patlaban, kad cenas ir stabilas, Tirgotāju asociācija kā risinājumu redz atteikšanos no mazvērtīgajām monētām. Vai Latvijai būtu jārīkojas līdzīgi, kā šobrīd tas ir Somijā un Nīderlandē, kur pārdevēji drīkst nepieņemt sīknaudu, LNT uzrunāto cilvēku domas dalās.
Tikmēr šovasar veiktas aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka 1 un 2 eiro centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, bet teju puse domā pretēji.
Tomēr par atteikšanos no mazvērtīgajām monētām būtu jālemj visas eiro zonas līmenī un tuvākajā nākotnē tas neesot sagaidāms – apgalvo Latvijas Bankā. Bet, ja sūdzības par pārdevēju atteikšanos pieņemt sīknaudu pieaugs, PTAC sola šo jautājumu risināt kopā ar citām finanšu jomu kontrolējošām institūcijām.
Foto:ponce_photography/https://pixabay.com/en/users/ponce_photography-2473530//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk