Igaunijas VID vadītājs: Valstij nav jāvada bizness, bet gan jāļauj uzņēmējiem strādāt
Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Marks Helms pārliecināts, ka valstij nav jāvada bizness, bet gan jāļauj uzņēmējiem strādāt, pēc iespējas mazinot birokrātiju.
Igaunijā ieņēmumu dienestam izdodas nodokļos iekasēt daudz lielākas summas, nekā Latvijas kolēģiem, tomēr Helms ir nonācis pie secinājuma, ka “nodokļu inspektori patiesībā neiekasē naudu”, bet gan saņem to naudu, “ko uzņēmēji mums brīvprātīgi maksā”.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma”, Helms pauda pārliecību, ka valstij jāļauj uzņēmējiem strādāt un jāsadarbojas ar tiem, kā rezultātā uzņēmēji labprāt maksā nodokļus.
“Lai tā notiktu, ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem, un šajā ziņā mums tiešām veicas labāk, salīdzinot ar Latviju,” atzina Helms.
Viņš uzsvēra, ka galvenā panākumu atslēga ir sadarbība ar uzņēmējiem, dažādie pakalpojumu e-risinājumi, kurus dienests plāno atjaunot, jo daudzi ir novecojuši, turklāt nomaksāt nodokļus Igaunijā ir vienkārši gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Nākotnē dienests plāno atteikties no nodokļu deklarācijām.
“Tas ir ļoti vienkārši. Pieņemsim, ir uzņēmums, un jūs man maksājat algu. Ja darāt to caur banku un šī informācija nonāk arī ieņēmumu dienestā – par konkrētajām transakcijām. Dienests aprēķinās nodokļus un nosūtīs rēķinu uzņēmumam. Jums būts tikai tas jāapmaksā. Nevajadzēs tērēt lieki laiku un aizpildīt jebkādas deklarācijas, lai nomaksātu nodokļus,” norādīja Helms.
“Tas ir svarīgi, jo, ja uzņēmējiem ir sajūta, ka viņi var brīvi strādāt, ka nav liekas kontroles no valsts puses, tas ārkārtīgi paaugstina nodokļu nomaksas morāli,” pārliecināts Helms.
Līdz šim Igaunijā ieviests arī pievienotās vērtības kontroles sistēmu, kas pārbauda uzņēmēju savstarpējos rēķinus, un tas ļāva iekasēt papildus 100 miljonus eiro vienā gadā. Tāpat ieviests arī darbaspēka reģistrs, kas ļauj uzņēmējam reģistrēt darbiniekus, izmantojot savu telefonu vai ļoti vienkārši mājaslapā.
“Pats svarīgākais ir uzticēties. Valsts nevar vadīt biznesu. Ļaujiet uzņēmējiem strādāt!” iesaka Helms.
Viņš arī pārliecināts, ka nav iespējams cīnīties ar krāpniecību, ja uzņēmēji paši to neatbalsta.
“Mēs nedrīkstam uzstādīt nodokļus kā svarīgāko pozīciju. Nē, mums jādomā, kā kopā ar uzņēmējiem nopelnīt un kuri ir tie projekti, kas nes peļņu,” uzskata Helms.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk