• Tweet

Valdība šonedēļ pēc uzstājīgas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) prasības pavēra ceļu kādam darījumam valsts uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”. Lai ražotu platformas NATO tankiem, par 330 000 eiro pirks necilu noliktavas ēku Daugavpilī, kur līdz šim saimniekoja ar Krievijas biznesu saistītas personas. Valdības sēdē šo ideju virzīja ZZS politiķi un ar balsu vairākumu to arī pieņēma. Ir ļoti iespējams, ka nāksies vēl ieguldīt vairākus miljonus eiro, lai uzņēmums, kuru nu iegādājies dzelzceļš, sāktu strādāt, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2011.gadā Krievijas pilsētas Barnaulas tirdzniecības nams “Lokomotīve” Latvijā atvēra meitas uzņēmumu, kas dibināja SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija. Tas ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni vienojās, ka Daugavpils dzelzceļa depo teritorijā tam piešķirs teritoriju. “Latvijas Dzelzceļa” meitasuzņēmums Ritošā sastāva serviss ieguldīja līdzekļus un kļuva par kopfirmas 25% īpašnieci. “Latvijas dzelzceļš” kopuzņēmumam piešķīra lokomotīvju remonta pasūtījumus. Uzņēmums ķērās arī pie lokomotīvju ražošanas. 2014.gada nogalē tas prezentēja pašu ražotu lokomotīvi. Pasākuma namatēvs bija uzņēmuma vadītājs Krievijas pilsonis Andrejs Žakalovs.

“Ir gaidāms, ka mums būs gan cisternas, gan platformas, līdz ar to tas nav vienīgais vagonu modelis, ko mēs plānojam ražot,” solīja Žalakovs.

Nekas no spožajām Žakalova iecerēm nepiepildījās. Latvijas Investīciju attīstības aģentūra firmai arī atteica Eiropas naudu. Tad radās jauns biznesa projekts. Krievijas uzņēmējs bija iecerējis Zviedrijas rūpnīcā nopirkt tehnoloģiju kontrtreileru ražošanai un salikt šis mehānismus NATO tanku transportēšanai Daugavpilī. Kā “Nekā personīga” uzzināja Satiksmes ministrijā, sākotnēji šī ideja tikusi prezentēta igauņu uzņēmējam Oļegam Osinovskim, taču viņš atteicies. Kontrreileru ražošanas licence maksājusi vismaz 5 miljonus eiro un igaunis nav redzējis iespēju, kā šo naudu varētu atpelnīt. Tad Krievijas uzņēmējs devies pie sadarbības partneriem uz valsts koncernu “Latvijas dzelzceļs”.

“Mēs, izvērtējot dažāda veida apstākļus, mēs varbūt zaudētu investīcijas, ko mēs 25% apmērā bijām ielikuši un no nākotnes perspektīvas būtībā lēmām, ka mūsuprāt, būtu labāk atpirkt šo te investīcijas un uz šīs bāzes veidot, turpināt būtībā veidot inovatīvus vagonus, kas būtu nepieciešami gan sadarbības partneriem NATO kravu pārvadājumos un arī nākotnē izvērtēt iespēju būvēt kontreileru. Kas ir perspektīva tirgū vispār, gan Eiropas tirgū, gan Krievijas tirgū,” norāda “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Bērziņš atzīst, ka 330 000, kas paredzēti par krievu uzņēmuma iegādi, nav visa summa. Vai vajadzēs piecus vai vairāk miljonus par jaunās tehnoloģijas iegādi, neatklāj. To viņš nezinot, jo neesot galā sarunas ar zviedriem.

“Bez investīcijām neiztikt. Bet tas nav, lai segtu kaut kādas bijušās darbības, tas ir skats uz nākotni. Investīciju apjoms ir atkarībā no tā lēmumu pieņemšanas, ko uz šīs te bāzes mēs tiešām precīzi darīsim. Kā mums izdosies sarunas ar Skandināvijas partneriem par vagoniem, jo visur arī vagonu būvniecībā ļoti būtiski ir šie te patentēšanas un arī sertificēšanas lietas,” skaidro Bērziņš.

Lai “Latvijas dzelzceļš” varētu pirkt kādu uzņēmumu, ir vajadzīgs valdības akcepts. Latvijas dzelzceļš ātri uzrakstīja rīkojuma projektu, kuru šonedēļ skatīja valdībā.

Satiksmes ministrijas dokumentos par nepieciešamību pirkt uzņēmumu sarakstīts daudz kas: ka tas ražos vagonus Zviedrijai, NATO vajadzībām un pat, ka piegādās tos Krievijai. Līdzšinējā uzņēmuma pieredze ir tāda, ka tas saražojis divus vagonus, kas vēl nemaz nav sertificēti.

Jautājumu gribēja skatīt pirms nedēļas. Bet iebilda Vienotības ministri. Tie uzskata, ka valstij nav jāpārņem dzelzceļa vagonu ražošana.

“Mums kā Vienotības ministriem likās, ka pilnīgi normāli šādus te vagonus vai platformas konkursa kārtībā iegādāties. Un ņemot vērā gan “Latvijas dzelzceļa” ne visai labo situāciju, mēs šobrīd redzam kravu kritumu šeit un tāpat ne visai labo reputāciju ar dažādiem iepirkumiem, mums likās, ka valdībai vajadzēja atturēties no šāda pirkuma. Par spīti tam premjers šo jautājumu ielika dienaskārtībā valdības sēdē, un viņš tika arī diezgan steidzamā kārtā izskatīts,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis valdības sēdē aizsvilās par kolēģu iebildumiem. Viņaprāt, ja maksā Latvijas dzelzceļš, tā nav valsts budžeta nauda, par kuru būtu jāuztraucas.

“Manuprāt, ja šāda iespēja ir un mēs skaidri zinām, ka mums ir nepieciešamā vajadzība, lai mēs tiešām to, kas attiecas uz NATO, nodrošinātu, tad šī ir iespēja to izdarīt un saglabāt. Protams, ir arī otrs lēmums, kas nu savā ziņā, kā jau valdes loceklis minēja, nesīs zaudējumus. Iespējams darīt arī tā. Valdībai ir iespēja izšķirties, bet, manuprāt, mūsu sagatavotais priekšlikums ir racionālāks un pareizāks,” uzskata Augulis.

Premjerministrs Māris Kučinskis klāt esošajam “Latvijas dzelzceļa” viceprezidentam Aivaram Strakšam vaicāja, vai viņš var nospraust kādu grafiku, kad uzņēmums būs saražojis vagonus un platformas. Neko tādu Strakšas nesolīja, vien teica, ka valsts atbalsts paver iespējas biznesam. Neraugoties uz to, Kučinskis nolēma debates izbeigt un par darījumu balsot.

“Laiks nedēļa tomēr ir bijis. Es neesmu par atlikšanu. Esmu noticējis, ka ieceres tiks īstenotas, jo konkurences šim uzņēmumam nav, ja es pareizi saprotu, tā ir ļoti liela specifika, jautājums ir tikai, ja pēc gada tur būs nullīte, nu tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies. Tā to varētu traktēt,” raidījumam pauž Kučinskis.

Foto: Latvijas Dzelzceļš