Saeima gatava iztaujāt FTKT vadītāja amata kandidātu Kristapu Zakuli
Nākamotrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija plānojusi tikties ar potenciālo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Kristapu Zakuli, lai pētītu šā kandidāta piemērotību amatam un analizētu viņa izvirzīšanas motīvus. To sarunā ar Neatkarīgo atzina Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs.
Tiesa, J. Reirs neslēpa, ka K. Zakulis ir gan sabiedrībai, gan arī pašiem politiķiem mazpazīstama persona, kuras nominēšana daudziem nākusi kā pārsteigums. To apliecināja arī Budžeta komisijas deputāts, Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks, kurš gan uzskata, ka K. Zakuļa mazpazīstamība politiskajās aprindās esot liela priekšrocība, jo ļauj cerēt, ka šim kandidātam nav slēptu saišu ar partijām.
Jāatgādina, ka finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pērnā gada pašā nogalē izlēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam apstiprināšanai Saeimā virzīt K. Zakuli, kurš varētu aizstāt Latvijas Krājbankas kraha dēļ demisionējušo Irēnu Krūmani. K. Zakulis tiek saukts par kompromisa figūru, jo daudzas citas uzrunātās personas esot atteikušās no amata, kas zaudējis prestižu pēc problēmām ar Parex banku un Latvijas Krājbanku.
Tiesa, K. Zakulis līdz šim vairāk bijis saistīts ar drošības sistēmām un tikai pastarpināti ar finanšu sektoru. Šobrīd viņš ir SIA Lattelecom drošības nodaļas vadītājs, savukārt no 1995. līdz 2000. gadam K. Zakulis strādājis Satversmes aizsardzības birojā. Tāpat nominants deviņus gadus vadīja Swedbank drošības nodaļu. K. Zakulim ir augstākā izglītība: Latvijas Universitātes bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra grāds biznesa vadībā. Pretendents arī ieguvis tiesību zinātņu speciālista kvalifikāciju un pieredzi naudas atmazgāšanas novēršanas darbā. Arī J. Reirs nenoliedz, ka K. Zakulis ir tuvāks drošības struktūrām, taču pēdējo gadu notikumi, pēc politiķa domām, skaidri apliecinot, ka šīs jomas pārzināšana FKTK vadītājam varētu būt kā bonuss. Tiesa, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs neņēmās komentēt K. Zakuļa piemērotību amatam, uzsverot, ka pagaidām vēl nav informēts par šā kandidāta virzīšanas argumentiem. Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks, kurš uzņēmies K. Zakuļa nominēšanu, uzsver, ka šim pretendentam «ir nozīmīga līdzšinējā starptautiskā darba pieredze, kā arī ir vajadzīgā pieredze sadarbībā ar valsts drošības iestādēm». Turklāt «ir ļoti svarīgi, ka K. Zakulim ir jauns skatījums uz sektora turpmāko pārraudzību», norāda finanšu ministrs, liekot saprast, ka turpmāk FKTK darbībā tiks akcentēti tieši ar drošību saistītie jautājumi. Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs par svarīgāko K. Zakuļa priekšrocību uzskata gatavību «sarežģīto un atbildīgo uzdevumu uzņemties šajā saspringtajā situācijā».
Kā zināms, FKTK ir autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas Banku, apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu u. tml. darbību. FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Šobrīd FKTK vadītāja pienākumus pilda Jānis Brazovskis, kurš tomēr ir atteicies no iespējas kandidēt uz komisijas vadītāja amatu. Iepriekš izskanēja neoficiāla informācija, ka augstajam amatam tika uzrunāti arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.
***
Curriculum vitae
Kristaps Zakulis
Dzimis: 1973. gadā
Izglītība: bakalaura grāds ekonomikā (LU); maģistra grāds biznesa vadībā (LU).
2009.–2012. Lattelecom Drošības nodaļas vadītājs.
2000.–2009. Swedbank Drošības daļas vadītājs
1995.–2000. SAB
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk