• Tweet

Sagatavotais pedagogu atalgojuma modelis paredz no šā gada 1.septembra pedagogiem saņemt darba samaksas pieaugumu atkarībā no darba slodzes, kvalifikācijas un citiem kritērijiem, plašākas tiesības atalgojuma noteikšanā būs skolas direktoram, saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Pedagogu darba samaksas modelis ne tikai palielina atalgojumu un nosaka algas aprēķina principus, bet veido arī motivējošu kritēriju kopumu pašvaldībām racionālai un mūsdienīgai skolu tīkla attīstībai, kas ir vērsta uz izglītības kvalitātes celšanu.

Ar jauno pedagogu atalgojumu modeli pārmaiņas gaidāmas arī metodikā, kas nosaka pedagoga slodzi. Šobrīd spēkā esošās normas paredz, ka darba samaksa tiek aprēķināta par kontaktstundām un papildus veicot samaksu par darbu, kas saistīts ar stundu sagatavošanu, mājas darbu labošanu un citiem pienākumiem. Turpmāk tiks noteikts, ka viena pedagoga likme ir 30 astronomiskās stundas nedēļā, kurā ietilpst gan darbs stundā, gan ar to saistītais sagatavošanās darbs. Novitāte sagatavotajā atalgojuma modelī ir tā saucamais “Motivācijas fonds”, kas skolas direktoram dos iespējas noteikt augstāku atalgojumu par papildus pienākumiem un izcilību. Līdz ar to skolas administrācijai būs arī lielāka atbildība par izglītības kvalitāti skolā, uzsver ministrs.

“Jaunais pedagogu atalgojuma modelis skolu direktoriem dod iespējas lemt par papildus novērtējumu izciliem skolotājiem, savukārt pašvaldībām ļauj veidot modernu un efektīvu mācību infrastruktūru. Tā ir uz sadarbību un izaugsmi vērsta atbildības ķēde, kurā valsts nosaka vienīgi vispārējos darbības principus,” saka Šadurskis.

Šogad, no 1.septembra līdz gada beigām, papildus jau esošajai pedagogu atalgojuma valsts mērķdotācijai 304 miljonu apmērā būs pieejami vēl deviņi miljoni eiro, kas pilnam gadam veido papildu 27 miljonus eiro. Ministrs uzsver: “Sagatavoto pedagogu darba samaksas modeli ir iespējams īstenot tikai tad, ja tiek nodrošināta iepriekš Saeimā pieņemto lēmumu pēctecība par papildus finansējumu pedagogu atalgojuma valsts mērķdotāciju 27 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.”

Pašlaik pedagogu atalgojumu regulējošie noteikumi nosaka, ka zemākais iespējamais atalgojums vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir 420 eiro par likmi. Sagatavotais atalgojuma modelis paredz, ka turpmāk minimālā alga par vienu likmi būs 680 eiro, kas ir pieaugums par 62 procentiem. Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.

Ar jauno atalgojuma modeli tiek risināts arī darba samaksas jautājums bērnudārzu pedagogiem. Pirmsskolas pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 procentu punktiem. Līdz šim nekad nav piešķirts finansējums logopēdiem, kas strādā ar bērniem pirmsskolā no pieciem līdz sešiem gadiem. Bērnudārzu pedagogiem tiks apmaksātas arī vairāk darba stundas. “Lai arī no 1.septembra darba samaksa tiks palielināta pirmsskolas pedagogiem, priekšā vēl ir nopietns darbs un diskusijas ar pašvaldībām, lai rastu optimālāko risinājumu līdzvērtīgam atalgojuma apmēram pirmsskolas izglītības pedagogiem kā tas būs vispārējā izglītībā. Papildus, no 2017. gada 1.janvāra būtiskam algu pieaugumam ir jābūt arī bērnudārzos,” uzsver ministrs.

Ministrs akcentējot būtiskākās pārmaiņas, uzsver, ka atalgojuma modelis ir izstrādāts, lai radītu atalgojuma izaugsmes perspektīvu pedagoga profesijas prestiža celšanai un motivējošu sistēmu pašvaldībām efektīvai skolu tīkla attīstībai. Jaunais modelis paredz racionālāku un efektīvāku finanšu pārvaldību. Turpmāk saistošie noteikumi paredzēs, ka pašvaldības vairs nevarēs veikt valsts mērķdotācijas pārdali starp skolām. 7.-9.klašu posmā vairs nevarēs būt apvienoto klašu. Pamatskolas posmā no 7. līdz 9.klasei un vidusskolās tiek noteikts rekomendējošais skolēnu skaits atbilstoši teritoriālajam iedalījumam, tam papildus paredzot finansējumu. Ja šis rekomendējošais skolēnu skaits netiks sasniegts, tad valsts mērķdotācija tiks saglabāta līdzšinējā apmērā. Modelis paredz arī jaunu teritoriālo dalījumu, kas nosaka skolēnu un skolotāju proporciju, pēc kura aprēķina valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībai. Šobrīd valstī vidējā skolēnu/skolotāju proporcija ir 9,26, savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,9. Izglītības attīstības politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā sasniedzamais uzdevums 2017. gadā ir noteikts 12 skolēni uz vienu skolotāju. Sagatavotais modelis paredz, ka izpildot noteiktos kritērijus, tiks sasniegta skolēnu/skolotāju attiecība 11,86. Šobrīd ir spēkā administratīvi teritoriālais dalījums divās grupās. Ņemot vērā disproporciju iedzīvotāju un attiecīgi arī skolēnu blīvumu dažādos novados, turpmāk dalījums tiks veidots piecās administratīvi teritoriālajās grupās. Lauku novados un mazāk apdzīvotos novados skolēnu/skolotāju proporcija tiek noteikta zemāka. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteiktāka augstāka.

“Svarīgi ir ne tikai piešķirt papildus finansējumu, bet radīt arī priekšnoteikumus izglītības kvalitātes celšanai, efektīvam un mūsdienīgam skolu tīklam. Jaunais modelis to paredz,” uzsver ministrs.

Pedagogu atalgojuma modeļa sagatavošanā ir iestrādāti arī priekšlikumi, kuri izteikti sarunās ar sociālajiem un dialoga partneriem. “Esmu ticies ar visiem nozīmīgākajiem dialoga partneriem, lai diskutētu arī par pedagogu atalgojuma modeļa un efektīva skolu tīkla attīstības kritēriju izstrādi. Daudzās jomās mūsu priekšstati ir līdzīgi, kas atspoguļojas šobrīd sagatavotajā modeļa piedāvājumā,” norāda Šadurskis. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņa redzējums atspoguļojas izstrādātajā atalgojuma modelī.

IZM pedagogu atalgojuma modeli ir sagatavojusi saskaņā ar 12.Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izstrādāto un Saeimā 2015. gada 17. decembrī pieņemto lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un citiem politikas plānošanas dokumentiem.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/