• Tweet

Lēmums par budžeta deficīta palielināšanu par labu veselības aprūpes finansēšanai būtu slikts precedents, tā šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Budžeta deficīta palielināšana līdz 1%, lai veicinātu reformu īstenošanu veselības nozarē, nav atbalstāma iecere, uzskata Kazāks, skaidrojot, ka valsts iekasē mazāk nekā iespējams, norādot uz 700-800 miljoniem eiro, kas netiek iekasēti pievienotās vērtības nodokļu maksājumos.

Ekonomists uzsver, ka nav jēgas tagad aizņemties pāris desmitus miljonus eiro, ja pašiem tā nauda ir, aktuāls vien ir jautājums, kur to atrast.

Savukārt, ja tomēr tiktu pieņemts lēmums par budžeta deficīta palielināšanu, tad tas būtu vērtējams kā slikts precedents situācija, kad nozīmīgāk būtu veidot naudas uzkrājumus sliktākiem laikiem.

“Pasaulē nauda tagad ir lēta, līdz ar to aizņemties var. Būtiskas negatīvas sekas tuvākajā laikā no tā nebūs,” uzsvēra Kazāks, atzīstot to par vieglāko risinājumu, bet ne labāko.

Par vienu no veidiem, kā likt ekonomikai straujāk augt un attīstīties “Swedbank” ekonomists min ēnu ekonomikas mazināšanu.

Valdības iecere paredz, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē.

Foto : faungg’s photos / https://www.flickr.com/photos/44534236@N00// https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/