Latvijas piensaimniecība nonākusi grūtībās – izredzes ir, laika nav
Viena no Latvijas „nelaimīgākajām” tautsaimniecības nozarēm nu jau vairāk kā pusotru gadu ir piensaimniecība. Jau 2014. gada rudenī piena iepirkuma cenas nokritās līdz piecgades minimumam – 25 EUR par 100 kg piena, bet pēdējo 9 mēnešu laikā Latvijas piena ražotāju saņemtā vidējā piena iepirkuma bija vēl mazāka – 20 – 22 EUR par 100 kg piena, liecina nodibinājuma “Domnīca “Certus”” ziņojums.
Ziņas no pasaules piena tirgiem liecina: vismaz tuvāko mēnešu laikā uzlabojumi nav gaidāmi, un pastāv risks, ka piena iepirkuma cenas var vēl samazināties. Sausā vājpiena tirgus cena pasaulē šogad sasniegusi savu vēsturisko pēdējās desmitgades minimumu, arī sviesta cenas turpina krist.
Piena produktu tirgus kritums pasaulē aizsākās jau 2013. gada otrajā pusē, kad vēl nebija uzvilnījuši Krimas notikumi un Krievijas embargo Rietumu ražotajām precēm nebija noteikts. ES tirgū pēdējais iepirkuma cenu maksimums tika fiksēts 2013. gada beigās, bet 2014. gada aprīlī cenas jau bija samazinājušās par 5 %. Embargo ietekmē 2014. gada septembrī-decembrī piena iepirkuma cenas saruka vēl par aptuveni 10 %. Arī abās lielākajās Eiropas piena ražošanas un eksporta valstīs – Vācijā un Francijā – svaigpiena tirgus cenas samazinājās līdzīgos apmēros.
Atšķirībā no 2008.-2009. gada un 2012.-2013. gada tirgus kritumiem, šoreiz augšupeja neatgriežas un lejupslīde ir turpinājusies visu 2015. gadu. Nav viegli izšķirt, cik liela ietekme šajā gadījumā ir Krievijas importa aizliegumam un cik liela – pasaules ekonomikas vispārējai atdzišanai un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tendencei Ķīnā.
Latvijas, kā arī visas Baltijas valstu piena sektors šajā tirgus situācijā ir nonācis vēl smagākā situācijā nekā pārējās ES dalībvalstīs. Piena iepirkuma cenas ir nokritušas par ~40 %, kas ir lielākais samazinājums visā ES tirgus telpā, atklāj “Certus”. “Sliktākais ir tas, ka svaigpiena cenu atšķirība starp Latvijas un vidējo ES līmeni ir būtiski palielinājusies, sasniedzot 25-35 % pretstatā iepriekšējiem 10-20 %. Tas norāda, ka Latvijas piensaimniecības nozarē ir arī iekšējas problēma,” raksta ekonomists Andris Miglavs.
Somijā, par kuras piena nozari tiek runāts, ka tā smagi cietusi no Krievijas ekonomikas mazspējas izraisītās tirgus krīzes, svaigpiena cenas saglabājušās būtiski augstākas par ES vidējo līmeni, arī Īrijā šī starpība praktiski nav mainījusies.
Arī tas, ka Latvijas piena nozares eksportā dominē neapstrādāts vai maz apstrādāts piens, liek domāt, ka Latvijas piensaimniecības nozare cieš ne tikai no kopējām ES, bet arī no ilgstoši nerisinātām iekšējām problēmām. Būtībā Latvijas piena pārstrādes nozare eksporta tirgos ir mazspējīga un vēl labvēlīgajā 2013. gadā 2/3 nozares eksporta veidoja piena rūpniecības izejvielas.
Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir salīdzinoši nelieli: pat lielākais nepārstrādā vairāk kā 200 tūkstošus kg piena gadā; salīdzinājumam – Lietuvā lielākie uzņēmumi ir vismaz 2-2,5 reizes jaudīgāki par mūsējiem. Nelielais apjoms ir par iemeslu tam, ka palielinās katra atsevišķā uzņēmuma relatīvās eksporta izmaksas, kā arī ir apgrūtināta savu īpašo produktu zīmolu attīstība. Tas liek Latvijas piena ražošanas industrijai palikt masveida produktu tirgū un konkurēt ar zemāko cenu. Arī attiecībās ar lielajām mazumtirdzniecības ķēdēm šis ir traucējošs faktors.
Latvijas piena ražošanas saimniecību struktūrā joprojām liela daļa – vairāk nekā puse – ir salīdzinoši nelielas saimniecības ar mazāk nekā 50 slaucamajām govīm. Tas rada papildus loģistikas izmaksas svaigpiena savākšanai un piegādei pārstrādātājiem, un, kas ir vēl būtiskāk, nosaka Latvijas piena ražotāju mazāku tirgus spēku attiecībās ar pārstrādes industriju. Salīdzinājumam – Igaunijā šādu nelielu saimniecību skaits 2013. gadā bija tikai 14 %.
Jaunu – lielāku – piena ražošanas vienību attīstībai lauksaimniecībā nepieciešami kvalificēti speciālisti – kā ražošanas vadības, tā strādājošo līmenī. Diemžēl piena ražošanas arodizglītības sistēma Latvijā tā arī nav atjaunota: neviena izglītības iestāde sistēmiski negatavo profesionālus darbiniekus piena ražošanas saimniecībām.
Ņemot vērā neizmantotās lauksaimniecības zemes potenciālu, piena ražošana Latvijā ir lauksaimniecības nozare ar lielāko potenciālu – tā var pieaugt 1,5-2 reizes (ap 600 tūkstoši tonnu svaigpiena) gadā. Tomēr izaugsme iespējama tikai pie nosacījuma, ka nozarei būs lielākas un stabilākas ienākumu gūšanas iespējas, turklāt no tirgus, nevis no valsts atbalsta maksājumiem.
Tā kā tuvākajā desmitgadē netiek prognozēta nozīmīga tirgus cenu izaugsme, Latvijas piena nozarei nav svarīgāka uzdevuma kā sasniegt vismaz 90 % no ES vidējā piena iepirkumu cenas līmeņa. Iespējams, šis uzdevums nav risināms tikai Latvijas mērogā, bet, apvienojot visu Baltijas valstu piena nozares spēkus. Un gaidīt vairs nav laika. Vai nu paši sāksim ko darīt lietas labā, vai arī par Latvijas piena nozari, kas ES tirgū aizņem vien 0,6 %, izlems citi tirgus dalībnieki.
Foto: Pimthida / https://www.flickr.com/photos/pimthida/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/
Vēl par tēmu:
Šonedēļ saglabāsies silts laiks, palaikam uzlīs, dažviet arī dārdēs pērkons
Tāpat kā šo nedēļas nogali, tā arī jauno darba nedēļu iesāksim ar mākoņiem, kas daudzviet atnesīs nokrišņus. Vietām līs stipri, dažviet lietu pavadīs arī pērkona negaiss. Neskatoties...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākNo 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākLaiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs
Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālāk