Korupcijas apkarotāji pinas korupcijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvim Andrim Vitenburgam nācās grūti taisnoties par biroja iejaukšanos pasažieru vilcienu pasūtījuma konkursa norisē.
KNAB iejaukšanās vilcienu pasūtījuma konkursa norisē izskatās pēc biroja un tā jaunieceltā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka palīdzības Valda Dombrovska trešajai valdībai, kura jau mēnešiem ilgi nespēj saprast vilcienu pasūtījuma konkursa rezultātus. Konkursa gatavošana un norise ilgst kopumā gadus piecus, no kuriem lielākā daļa laika attiecas uz pirmo, otro un tāpat tagadējo V. Dombrovska valdību. Saprota mi un apsveicami, ka valdība interesējas par lielāko valsts pasūtījumu, kas izmaksu ziņā zaudē tikai Rīgas pašvaldības pasūtītajam Dienvidu tiltam, bet nesaprotama (vai aizdomīga, vai apkaunojoša) ir valdības nespēja paveikt pašas izvēlētu darbu. Ir lieliski zināms, ka šā darba grafiku diktē nepieciešamība pabeigt vilcienu būvi Eiropas Savienības 2007.–2013. ga da plānošanas periodā, kas jau tagad šķiet neticami, jo tieši valdība izjauca vilcienu pasūtīšanu vismaz 2011. gada beigās.
«Latvijas valdības neizprotamā rīcība un darbības ap a/s Pasažieru vilciens (PV) jauno vilcienu iepirkuma konkursu visai pasaulei uzskatāmi demonstrē, ka Latvija nav uzticama sadarbības partnere,» izteikt acīmredzamo publiski uzņēmās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
«Vai tiešām iepirkuma izsludināšanas laikā nevienam nebija galvas uz pleciem, lai izstrādātu konkrētus spēles noteikumus? Tagad, kad konkurss ir noslēdzies un zināms uzvarētājs, pieprasīt dažādu papildu informāciju un izvirzīt papildu nosacījumus – tā ir tāda bērnu spēle,» turpināja V. Rantiņš.
Ministri par pasūtījumu spriež tikai un vienīgi slēgtās valdības sēdēs, tāpēc nav zināms, kādu informāciju viņi prasa un ko nespēj saprast bez aizvien tālākiem paskaidrojumiem. Ministru prezidenta preses pārstāvim Mārtiņam Pankem par notiekošo nav cita skaidrojuma kā vien atgādinājums par pasūtījuma lielumu un ES solījumu segt 100 miljonus latu no vilcienu būves izmaksām. Tas patiešām varētu nenotikt, ja Eiropas Komisija atklātu pārkāpumus konkursa norisē, bet tā nav atbilde kaut vai uz V. Rantiņa jautājumu, vai tiešām pirmajā un otrajā V. Dombrovska valdībā «nevienam nebija galvas uz pleciem» utt.
Izskatās, ka no spiedīgās situācijas V. Dombrovski izpestīt mēģināja J. Streļčenoks. Birojs 12. decembrī ir nosūtījis par konkursa norisi atbildīgajai Satiksmes ministrijai vēstuli, kurā apgalvots, «ka minētajā finanšu instrumentu līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi» un tāpēc konkursa «procedūra bija jāizbeidz» bez vilcienu pasūtīšanas. Tiktāl viss atgādina neseno situāciju ar sākotnēji pieteikto Krājbankas administratoru Aigaru Lūsi, kura kandidatūras noraidīšanu V. Dombrovskis panāca ar apgalvojumiem, ka viņa rīcībā esot vārdā nenosauktu tiesībsargājošo iestāžu publiski neizpaužamas ziņas par A. Lūsi. Ar V. Dombrovska amata autoritāti toreiz pietika, lai A. Lūša kandidatūru noraidītu. Vilcienu gadījumā V. Dombrovska apgūtā shēma jau ir izjukusi, jo Satiksmes ministrija nodeva atklātībā visu KNAB vēstuli. Tā atklājās, ka KNAB nespēj norādīt nevienu «regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu». Neapšaubāmi, ka konkursa gaitā tā dalībnieki ir sūdzējušies viens par otru, bet šīs sūdzības savas kompetences ietvaros ir izskatījis Iepirkumu uzraudzības birojs, kura lēmumi ir pārsūdzami tiesā. KNAB šajos procesos nav nekādas kompetences un pilnvaru.
«Birojs var paust viedokli,» biroja un tā vadītāja darbošanos sarunā ar Neatkarīgo aizstāvēja A. Vitenburgs. Pēc viņa teiktā, biroja viedoklis neuzliek nekādus pienākumus ne valdībai, ne Satiksmes ministrijai, ne PV.
Ja šīs instances vēlas, lai slēdz līgumu kaut šodien, bet atceras par KNAB lūgumu «izvērtēt PV valdes locekļu pieņemtā lēmuma par konkursa «Līgums par jaunu elektrovilcienu …» rezultātu apstiprināšanu». Tā, lūk, pēc A. Vitenburga skaidrojuma, esot vienīgā ievērības cienīgā KNAB vēstules frāze, bet viss pārējais esot tikai konspektīvs atgādinājums par ļoti garo konkursa gaitu.
Nav saprotams, kāpēc Satiksmes ministrija bez īpašiem KNAB norādījumiem nepilda savus pienākumus, kādus automātiski uzliek PV kapitāla pārvaldīšana. Ja tā tas notiek, tad tur KNAB patiešām būtu jāizmanto operatīvās darbības tiesības un jāved uz cietumu tās PV, Satiksmes ministrijas un varbūt vēl kādas amatpersonas, kuras uzpircis par konkursa uzvarētāju atzītā spāņu firma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Tomēr tikpat labi iespējams, ka valdošās koalīcijas partijām vai personīgi to vadītājiem samaksājuši CAF konkurenti. Tagad uz vietām šādu aizdomīgu amatpersonu rindā ir pieteikušies arī KNAB darbinieki ar J. Streļčenoku pašā priekšgalā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk