• Tweet

Vairāk nekā puse jeb 63% interneta lietotāju Latvijā ikdienā lieto ar paroli neaizsargātus publiskos Wi-Fi tīklus, savukārt vēl vairāk – 67% nepievērš uzmanību interneta vietņu drošībai, pakļaujot savus personīgos datus ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, liecina “OMD Snapshot” iedzīvotāju aptauja.

Vispaviršākie pret interneta savienojumu drošību savās mobilajās ierīcēs ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, no kuriem neaizsargātus Wi-Fi tīklus lieto 87%.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 44% interneta lietotāju vispār nav priekšstatu par to, kas nosaka publiskā Wi-Fi izmantošanas drošību. Līdz ar to nedrošos Wi-Fi tīklos tiek aktīvi sērfots internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus un lietotnes, kas ļaundariem var sniegt pieeju personīgai informācijai un parolēm. Turklāt katrs piektais aptaujātais ar paroli neaizsargātā Wi-Fi tīklā veic arī norēķinus, piemēram, internetveikalos, tādējādi tiešā veidā pakļaujot riskam savas finanses.

Jauniešu vidū šāda rīcība pat ir divkārt biežāka. Interesanti, ka neaizsargātu Wi-Fi tīklu lietošana biežāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm – attiecīgi 70% un 58% gadījumu, liecina aptaujas dati.

“CERT.LV” (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) vadītāja Baiba Kaškina norāda, ka personīgā informācija, izmantojot publiskos Wi-Fi, ir pakļauta virknei risku:

“Jāatceras, ka bezmaksas Wi-Fi, kas daudzviet pieejams lielveikalos un kafejnīcās, ne vienmēr var būt uzskatāms par drošu. Lietotājs nevar zināt, kurš vēl tobrīd ir pieslēdzies tīklam un var mēģināt pārtvert datus, kas tiek sūtīti. Šādā veidā, noklausoties datu plūsmu, itin viegli iespējams pārtvert lietotāja paroles un citus datus!”

Arī Valsts policijā uzsvera, ka neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīkla lietotājam ir jābūt uzmanīgam:

“Šie tīkli nepieprasa autentifikāciju, tādēļ Wi-Fi publisko tīklu lietotāji var kļūt par noziedzības upuriem. Jāatceras, ka viens no ļaundaru mērķiem neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīklā ir personu datu vākšana un analizēšana vai kaitīgu programmatūru izplatīšana. Ļaundari izmanto dažādas programmas, kas spēj nolasīt tīkla lietotāju datus, tādēļ būtiski saprast, ka veikt maksājumus publiskajā Wi-Fi tīklā ir īpaši bīstami, jo, iespējams, ka personiskie dati nokļūst ļaundara kontrolētā sistēmā.

Tāpat publiskā Wi-Fi tīkla lietotājs nekad nevar būt pārliecināts par piekļuves punkta drošību, kā arī tā likumīgo īpašnieku. Šie punkti neuzglabā informāciju, tādēļ ļaundara noskaidrošana var būt apgrūtinoša,” norādīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Aleksandrs Bespalovs.

Aptauja veikta pērn jūlijā un augustā sadarbībā ar mediju aģentūru “OMD Snapshots”, aptaujājot 708 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Foto: https://www.flickr.com/photos/68532869@N08/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/