• Tweet

Straujiem soļiem tuvojoties brīdim, kad deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem enerģētikas likumā, arvien skandalozāk iezīmējas notikumi ap AS “Latvijas Gāze”. Uzņēmuma centieni aizstāvēt savas tiesības piedzīvo uzbrukumus kā no Ekonomikas Ministrijas, tā arī no mediju puses.

Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ beidzot pabeidza skatīt strīdīgos likuma grozījumus, kas skar gāzes tirgus atvēršanu. Līdz šim lielākie strīdi bijuši par to, ka “Latvijas Gāze” neļauj pie gāzes apgādes sistēmas piekļūt citiem tirgus spēlētājiem. Tā Latvenergo TEC2 gribēja pirkt sašķidrināto gāzi Lietuvā un to pie sevis pārsūknēt pa “Latvijas gāzes” cauruļvadiem.

Lai arī “Latvijas Gāzei” aizvien ir licence, kas paredz, ka gāzes koncernam līdz 2017.gada 10. februārim ir ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, žurnālisti to mēģina apšaubīt un ka pieradījums tam ir TV3 raidījuma “Neka Personīga” tā sauktais pētījums, kas liecina, padomju laikos būvēta elitāra sanatorija “Dzintarkrasts” saņem gāzi nevis no “Latvijas Gāzes”, bet no Krievijas kompānijas “Gazprom”.

“Latvijas Gāze” raidījumam skaidro, ka izņēmums ir unikāls un radies vēsturiski un tas šodien neko nemainot. Turklāt, fakts ir visiem zināms un līdz šim nevienam iebildumu par to nekad nav bijis.

“Viņš mums ir līgumos jau no deviņdesmitajiem gadiem. Kā atsevišķs objekts, kam paredzēta īpaša atsevišķa situācija. Un tā nav lieta, par ko īpaši tirgoties un pārdzīvot, jo konkrētā objekta patēriņš ir ārkārtīgi maziņš. Un tā – nekas īpašs,” skaidro “Latvijas gāzes” preses sekretārs Vinsents Makaris.

Tiek skaidrots, ka šis gadījums uzņēmumu nekad nav uztraucis, jo tas ir neliels patērētājs un tas viss tika noslēgts, kad “Latvijas gāze” vēl bija valsts īpašumā, kas pierāda, ka viss ir likumīgi un apšaubīt šo lēmumu nav iemesls.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola gan par sanatorijas īpašo statusu un izņēmuma situāciju neko nezina, kas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka tieši ekonomikas ministre visaktīvāk iestājas par gāzes tirgus liberalizāciju un pēc iespējas ātrāk vēlas panākt tirgus sadalīšanu.

Tomēr jāatzīmē, ka gāzes tirgus liberalizācijas rezultātā nav iespējams paredzēt, vai cenas par gāzi paaugstināsies vai samazināsies.

Scenārijs, kas jau pieredzēts ar elektrības tirgus atvēršanu, iespējams, draud atkārtoties un zemās cenas par gāzi var palikt kārtējie ministriju tukšie solījumi, pierādot, ka iedzīvotāju bažām par iespējamo gāzes cenu sadārdzinājumu līdz ar gāzes tirgus liberalizāciju ir pamats. Jo galu gala, gāzes cenu noteikts pasaules cenas gāzei, naftai un citiem resursiem. Un ko tādā gadījumā par “Latvijas Gāzes” centieniem nesasteigt gāzes tirgus liberalizāciju rakstīs mediji un teiks Ekonomikas Ministrija?

Foto: Stevepb/https://pixabay.com/en/users/stevepb-282134//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/