• Tweet

Eiropas Parlaments otrdien, 2. februārī, balsojumā apstiprināja tiesību aktus ar mērķi izveidot “Eiropas platformu” nedeklarēta darba apkarošanai. Akts nosaka veidot pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām. Platformas mērķis ir risināt samilzušo problēmu, kas kaitē ES ekonomikai un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.

EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.

“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm – ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.
Plānots, ka platformas izveide ļaus uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību. Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, bieži pārkāpjot darbinieku tiesības.

Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs as svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Tas visvairāk izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.

Eiropas Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē.

Foto: https://www.flickr.com/photos/billjacobus1 / https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/