• Tweet

Trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā darbojas jau desmit gadus, taču ievērojama daļa iedzīvotāju par tās būtību informēti maz, arī par otro pensiju līmeni, kur pats nodokļu maksātājs var sekot līdzi līdzekļu virzības procesam, zināšanu ir maz.

Socioloģisko pētījumu dati liecina, ka 70 procenti respondentu nezina, cik lieli līdzekļi no viņu sociālās apdrošināšanas iemaksām ieguldīti pensiju sistēmas 2. līmeņa uzkrājumos un kādu peļņu šis kapitāls nesis. Savukārt 40 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 60 gadiem nezina, kuras ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārziņā ir viņu 2. pensiju līmeņa uzkrājumi.

Ekonomiskās krīzes iespaidā iedzīvotāji gan sāka vairāk interesēties par otro pensiju līmeni, jo ausīm garām nepaskrēja ziņa par to, ka atsevišķiem ieguldījumu plāniem radušies milzu zaudējumi, kā arī tas, ka valdība, sākoties krīzei, būtiski samazināja līdzekļu apmēru, kas no sociālās apdrošināšanas iemaksām nonāk otrajā pensiju līmenī. Proti, šogad saskaņā ar likumu tiem vajadzēja būt jau 10 procentiem, tomēr jau otro gadu tie ir tikai divi procenti.

Nezina, bet vēlas uzzināt

Jaunā Latvijas Centrālā depozitārija (bez pamata funkcijām tas sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) administrē un uztur Latvijas pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieku individuālo kontu reģistru) ideja saistīta tieši ar iedzīvotāju aptaujās uzrādīto problēmu – «nezinām», «nesekojam» vai «nesaprotam, kas ir pateikts» par otro pensiju līmeni. Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs norāda, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kas notiek ar viņu uzkrājumiem otrajā pensiju līmenī, tomēr ievērojama daļa vēlas to uzzināt un galvenais – saprast.

Kādreiz VSAA izrakstus par otro pensiju līmeni cilvēkiem izsūtīja pa pastu, taču tagad, taupot valsts resursus, papīra formātā tādi vairs netiek sūtīti, tā vietā cilvēki informāciju var uzzināt vai nu šīs iestādes filiālēs, vai, ja ir pieeja, internetbankā, kur gadā reizi VSAA sagatavo un bankai nodod šo paziņojumu, ar kuru var iepazīties internetā. Tomēr, kā uzskata A. Slokenbergs, ir liela daļa cilvēku, kuri vēlētos šo informāciju saņemt biežāk un saprotamākā veidā, lai izvērtētu savu uzkrājumu ienesīgumu un, iespējams, izvēlētos citu. Tagad šādu informāciju var saņemt tikai reizi gadā, turklāt par iepriekšējo gadu tikai nākamā gada pavasarī. Aptauja rāda, ka 44 procenti cilvēku vēlētos šādu informāciju saņemt biežāk, ja vien tā būtu ērti un ātri pieejama.

Jauns piedāvājums

Jaunā depozitārija sadarbībā ar VSAA izstrādātā informācijas sistēma paredz, ka iedzīvotāji varēs pieteikties informācijas saņemšanai internetbankā (ar nosacījumu, ka attiecīgā internetbanka piedāvā šādu pakalpojumu saviem klientiem) un minūtes laikā saņemt pensiju sistēmas otrā līmeņa konta izrakstu savā epastā. A. Slokenbergs apgalvo, ka jaunā sistēma ir droša, uz epastu netiks sūtīti dati, bet saite uz šiem datiem, kurus varēs apskatīties, izmantojot internetbankas paroles: «Lai arī pieteikšanās pakalpojumam notiks ar internetbanku starpniecību, informācijas apstrāde netiks nodota attiecīgajām bankām – to attiecīgajai personai nosūtīs automātiska Latvijas Centrālā depozitārija sistēma, līdz ar to bankas nesaņems papildu ziņas par savu klientu kontiem un darījumiem citās finanšu institūcijās.» Tas, visticamāk, domāts tādiem gadījumiem, ja internetbanka konkrētajam cilvēkiem ir viena, bet pensiju uzkrājumu pārvaldītājs ir izvēlēts nesaistīts ar banku. Tiesa, lielākā daļa iedzīvotāju parasti par savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pārvaldītājiem izvēlas to banku, kas apkalpo personas kontus.

Šajā paziņojumā būs redzams, no kura gada cilvēks ir pievienojies sistēmai, kā sauc viņa līdzekļu pārvaldītāju un kāds pensiju plāns izvēlēts. Tāpat tiks norādītas par personu veiktās otrā līmeņa iemaksas, kopējais uzkrājums individuālajai pensijai, kā arī līdzekļu pārvaldītāja nopelnītais kapitāls.

Pagaidām viena banka

Tiesa, pagaidām šai jaunajai sistēmai pieteikusies un sagatavojusies tā, lai klienti varētu sākt lietot, ir tikai Norvik banka. Tās valdes priekšsēdētājs Ojārs Skudra saka: pagaidām šo sistēmu iemēģina bankas darbinieki, tomēr jau tagad var teikt, ka tā ir saprotama arī cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finansēm. «Tā ir drošība – redzu, kur paliek mana nodokļu nauda, kas aiziet otrajā pensiju līmenī, otrkārt, var redzēt, kā šo līdzekļu pārvaldītājs – pensiju fonds – strādā manā labā,» uzsver O. Skudra, piebilstot, ka reizi gadā ir tiesības mainīt pensiju plāna pārvaldītāju. Par šo pārskatu sagatavošanu nebūs jāmaksā.

Uz jautājumu, kad citas bankas varētu pievienoties jaunajai sistēmai, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis atbild: noteikti bankas pievienosies, taču atšķirībā no mazākām bankām lielajām šis process ir smagnējāks, jo sistēma jāizstrādā ne tikai depozitārijam, bet arī bankām. Depozitārijam jaunās sistēmas izstrāde izmaksājusi 20 000 latu, noteiktas izmaksas būs arī katrai bankai.

Cer uz 6 procentiem

Gan A. Slokenbergs, gan M. Bičevskis cer, ka valdība pildīs solījumu un 2013. gadā otrajā pensiju līmenī tiks novirzīti seši procenti no cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām. Pašlaik otrajā pensiju līmenī aiziet tikai divi procenti, lai gan likumā tiem šogad jau bija jābūt 10 procentiem. Pēc ekspertu domām, tam jābūt arī sabiedrības spiedienam, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti, ka viņu maksātā nauda uzkrājas un dod ienākumus. «Pensiju jautājums sabiedrībā periodiski aktualizējas,» saka A. Slokenbergs, «vairāku līmeņu pensiju sistēma Latvijā savulaik tika radīta tieši tādēļ, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašiem vismaz daļēji parūpēties par savām vecumdienām.» n

***

PENSIJU LĪMEŅI

1. līmenis – valsts obligātā nefondēto pensiju sistēma, kas darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa

2. līmenis – valsts fondēto pensiju sistēma, kurā tiek iemaksāta likumā noteikta daļa no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām (patlaban 2% no bruto algas); persona pati var izvēlēties, kurai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai uzticēt šo līdzekļu pārvaldīšanu un kādos ieguldījumu plānos tos investēt, cerot uz kapitāla pieaugumu.

Šis līmenis ir obligāts personām, kuras dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija.

3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma, kuras ietvaros ikviens iedzīvotājs var pats izvēlēties, cik lielu summu un kādos ieguldījumu plānos investēt.

Otrais pensiju līmenis

Vairāk nekā 1,1 miljons individuālo kontu pensiju sistēmas 2. līmeņa reģistrā (51% Latvijas iedzīvotāju)

Kopš 2003. gada pārvalda tikai privātie pensiju fondi – kopumā pašlaik tādu ir desmit.

Pensiju sistēmas 2. līmeņa aktīvu vērtība pārsniedz 865 miljonus latu.

Lielākais uzkrātais kapitāls ir ap 15 000 latu, vidējais 755 lati

Latvijas iedzīvotāju informētība par 2. pensiju līmeņa darbību

Vai jūs zināt, cik daudz līdzekļu ir iemaksāts jūsu pensijai 2. pensiju līmenī un cik lielu peļņu šis kapitāls nesis?

• Jā, zinu precīzi 6%
• Jā, zinu aptuveni 24%
• Nē, nezinu 70%

Vairāk par jauno informācijas sistēmu – aizsargātajā mājaslapā https://izraksti.manapensija.lv/

Avots: nra.lv