• Tweet

Gadumijā aktivizējušies krāpnieki internetā un pieaudzis krāpniecisko e-pastu sūtījumu skaits. Palielinājusies gan inficētu e-pastu izplatība, izsūtītas arī viltus vēstules ar nolūku izkrāpt naudu, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.

Gada nogalē cilvēki ir aktīvāki elektroniskajā vidē, veic vairāk maksājumu, darījumu un pirkumu, līdz ar to, līdzīgi kā citus gadus, arī pērnā gada nogalē krāpnieki internetā ievērojami aktivizējās. CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina atklāj, ka viena no grupām ir pikšķerēšana‎ jeb tā sauktais fišings, kas datorzinātnē ir nelikumīgs veids, kurā mēģina ar viltu iegūt no interneta lietotāja slepenu informāciju, piemēram, lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus.

Kā vienu no piemēriem Baiba Kaškina min šajās svētku brīvdienās izsūtītās vēstules, kurās “Swedbank” klienti brīdināti par it kā bloķētu kontu. Vēstuļu nolūks bijis izkrāpt naudu, aicinot klientus ievadīt savus lietotāja datus viltus vietnē.

“Banka nekad pēc savas iniciatīvas šāda veida e-pastu un īsziņas vēstules nesūta, arī nezvana un autorizācijas datus nejautā. Autorizācijas dati un paroles ir tikai paša lietotāja rīcībā, un bankai tie nekādā veidā nav jāpārapstiprina,” skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.

LKA norāda – ka rodas jebkāda veida aizdomas par krāpniecību, noteikti jāsazinās ar banku.

Tā pat tiek sūtīti arī viltus ziņojumi par sūtījuma pienākšanu ar lūgumu ievadīt adresi, kredītkartes vai citus datus, ko pēc tam arī var izmantot krāpnieciskos nolūkos. CERT.LV aicina uzmanīties no vīrusiem, kas sašifrē datora saturu. Tos var saņemt gan kā e- pasta pielikumu, gan arī dators var tikt inficēts, apmeklējot konkrētas vietnes.