• Tweet

Nākamā gada valsts budžets lielā mērā ir veidots uz uzņēmējdarbības rēķina, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

“Par budžetu runājot ir labas lietas un ir sliktas lietas. Man bija bažas, ka budžeta deficīts būs lielāks, bet ,paldies dievam, tas nav realizējies. Labā lieta – budžets tika pieņemts laikā, par ko arī pastāvēja bažas, savukārt sliktā lieta ir tā, kādā veidā budžets tika veidots – tas tika salikts kopā uz uzņēmējdarbības rēķina,” norādīja Vilks, piebilstot, ka vajadzēja vairāk runāt ar uzņēmējiem,  cenšoties panākt kompromisu par darba spēka nodokļiem.

Runājot par solidaritātes nodokli, Vilks norādīja, ka Latvijā, ieviešot šo nodokli, nav realizēta citviet pasaulē pieņemtā prakse, proti, ka naudu paņem no bagātākajiem un piešķir trūcīgākajiem.

“Mums principā solidaritātes nodokli iekasētā naudu tiks iekļauta kopīgajā budžetā, kurā bija nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzības stiprināšanai,” norādīja Vilks, piebilstot, ka šo nodokli varētu dēvēt par “kara nodokli”.

Šādas problēmas budžeta veidošanā viņš saista ar politisko nespēju tikt klāt pašvaldību budžetiem un nekustamā īpašuma nodoklim.

Jau vēstīts, kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana.

2016.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir par turpat 215 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Finanšu ministrijas informācija.