• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/12/2011, Kategorija: Politika

Balsojums par divvalodību, kas Saeimai varētu būt jau tuvākajā laikā, būs vienlīdz diskomfortabls gan labējam flangam, gan arī pašam Saskaņas centram (SC), kas aktīvi iesaistījās referendumā par Satversmes grozījumiem.

SC daudz labprātāk izvairītos no kategoriskas pozicionēšanās šajā balsojuma, tā vietā panākot saviem vēlētājiem simpātiskas izmaiņas citos, mazāk jutīgos, nacionālajos jautājumos.

Šādu viedokli sarunā ar Neatkarīgo neslēpa nedz eksperti, nedz paši kreisā spārna deputāti. Publiskajā vidē arvien noteiktāk izskan viedoklis, ka divvalodības jautājums varētu SC kļūt par klupšanas akmeni, provocējot konfliktu starp radikālāk domājošajiem politiķiem un tiem, kuri vēlas iet sabiedrības saliedēšanas ceļu. Tāpat neapmierinātību varētu raisīt SC Saeimas frakcijā plānotais obligātais balsojums, kas katram deputātam uzliks par pienākumu paust nevis individuālu viedokli par Satversmes izmaiņām, bet gan balsot saskaņā ar kopīgajiem partijas uzskatiem.

Politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka obligātais balsojums esot vienīgā šīs partijas iespēja izvairīties no šķelšanās. «Tik pieredzējis politiķis kā Jānis Urbanovičš lieliski saprot, ka brīvais balsojums nekļūdīgi uzrādītu «kas ir kas» šajā frakcijā. Tas iezīmētu pretēji domājošus cilvēkus jeb šķelšanās līnijas, ko frakcija, protams, nedrīkst pieļaut,» atzina F. Rajevskis. Arī SC līderis Andrejs Klementjevs akcentēja: kopš 8. Saeimas, kad kreisais flangs reiz jau piedzīvoja šķelšanos, SC vadība lieliski apzinās, ka nepārtraukti esot jātur roka uz pulsa. «Jāņa Urbanoviča talants slēpjas tajā, ka viņš laikus māk izrunāties ar ikvienu deputātu, neļaujot partijas iekšienē veidoties politiskajai krīzei. Turklāt tas notiek ļoti konfidenciāli, nelielā lokā, lai neradītu plašu rezonansi visā frakcijā. Arī par balsojumu divvalodības jautājumā tiks uzklausīts katra deputāta viedoklis un meklēti vispareizākie kompromisi,» klāstīja A. Klementjevs. Tāpat viņš neslēpa, ka ažiotāža, kas sacelta ap iespējamajiem grozījumiem Satversmē, vienlīdz nekomfortabla ir arī pašam SC. «No vienas puses, Saskaņas centram nevajadzētu palikt pilnīgā izolācijā no labējām partijām un latviskā elektorāta. No otras puses, mēs nedrīkstam ignorēt arī tos 180 tūkstošus, kuri parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Arī mums pašiem daudz parocīgāk būtu, neaiztiekot Satversmi, kas Latvijai ir pārāk jutīgs jautājums, panākt citas likumdošanas izmaiņas ar līdzīgu ideju. Piemēram, piedāvājam paplašināt krievu valodas lietošanu valsts un pašvaldību institūcijās tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir nacionālo mazākumtautību pārstāvji. Tāpat rosinājām nepilsoņiem piešķirt tiesības parakstīt kolektīvus priekšlikumus Saeimai. Ja valdošās partijas ieklausītos šajos priekšlikumos, Satversmi varētu neaiztikt,» klāstīja politiķis.

Tikmēr F. Rajevskis uzskata, ka SC pašlaik meklē veidus, kā iziet no ūdens sausām kājām. «Balsojot par Satversmes grozījumiem, Saskaņas centrs uz daudziem gadiem pārsvītros jebkāda dialoga iespējamību ar labējām partijām, kā arī zaudēs savus latviskos vēlētājus, kuru skaits pēdējos gados kļuva arvien lielāks. Balsojot pret divvalodību, partija zaudēs krievisko elektorātu un riskē ciest sakāvi nākamajās vēlēšanās, kad kreisajā flangā noteikti ienāks jauni, radikālie, spēlētāji. Šādā situācijā Saskaņas centram vispareizāk būtu atturēties balsojumā par izmaiņām Satversmē vai atrast veidu, kā vispār izvairīties no šāda balsojuma parlamentā,» atzina eksperts.

Tikmēr SC Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, kuram aizkulisēs tiek piedēvēta mazāk radikāla pozīcija nekā divvalodības aizstāvjiem, sarunā ar Neatkarīgo atzina: frakcijā tik tiešām pastāvot dažādi viedokļi par izmaiņām Satversmē, taču tas vēl nenozīmējot šķelšanos. «Vissliktāk ir tad, ja partijā visi domā vienādi un rīkojas vienādi. Uzskatu dažādība ir nepieciešama, lai tajā dzimtu patiesība. Es darīšu visu, lai nepieļautu nestabilitāti frakcijā, jo lieliski atceros bēdīgo 8. Saeimas pieredzi, kad pēc šķelšanās daudzi kreisā flanga politiķi vēl ilgi jutās dezorientēti. Lai gan mums katram ir savs viedoklis, balsojumā, viennozīmīgi, paudīsim vienotus uzskatus, jo tas būs signāls gan mūsu vēlētājiem, gan mūsu oponentiem, ka joprojām esam saliedēti un izlēmīgi,» komentēja parlamentārietis.

Avots: nra.lv

396 skatījumi




Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki

20/01/2026

“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai

05/12/2025

Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei

02/12/2025

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām

27/11/2025

Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...

Lasīt tālāk
Video

Deputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem

26/11/2025

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....

Lasīt tālāk
Video

Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus

07/11/2025

1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam

07/11/2025

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk