• Tweet

Valdība šodien lēma par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) valdībā iesniedza projekta izmaiņas noteikumos, kas paredz pagarināt termiņu, no kura ārstniecības iestādēm būs pienākums apstrādāt datus veselības informācijas sistēmā. No 2016.gada 1.decembra ārstniecības iestādēm būs pienākums izmantot divas veselības informācijas sistēmas funkcionalitātes – elektronisko darbnespējas lapu un e-recepti.

Valdība atbalstīja VM ierosinājumus, nosakot, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt līdz 2016.gada 1.novembrim Veselības ministrija sniegs informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam par veselības informācijas sistēmas ieviešanas gaitu.

Noteikumu projekts nosaka arī kārtību, kādā darba devēji tiek informēti par personas darbnespēju pēc elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas. Tāpat noteikumu projektā iekļauts nosacījums, ka aptiekām veselības informācijas sistēmā būs jāievada dati gan par izsniegtajām, gan izrakstītajām zālēm (ja recepte izrakstīta uz receptes veidlapas) un citas ar veselības informācijas sistēmu saistītas tehniskas izmaiņas, kā piemēram, radioloģijas attēlu uzglabāšana.

VM norāda, ka veselības informācijas sistēmas (e-veselība) ieviešanas mērķis ir ārstēšanas kvalitātes uzlabošana un valsts budžeta līdzekļu efektīvāka izmantošana, jo nodrošinās ārstiem ātrāku piekļuvi galvenajiem pacienta veselības datiem (hroniskās saslimšanas, veiktās operācijas, regulāri lietotās zāles) kā arī citās ārstniecības iestādēs veikto izmeklējumu rezultātiem.

Neraugoties uz panākto soli, projekta dzīvotspēja tiek apšaubīta, jo deviņu gadu garumā īstenotais E-veselības projekts cietis neveiksmi.

Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams.

VK revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad – intereses trūkums.

“Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam – Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē,” norāda VK.

VK norāda, ka arī turpmākajos gados VM nav veicies ar precīzu uzdevumu formulēšanu un projekta īstenotāju darbības uzraudzību. Par projekta „E-veselība Latvijā” īstenošanas gaitu netika informēta ne valdība, ne sabiedrība. Tāds projektu vadības standarta instruments kā uzraudzības sanāksmes ar visām iesaistītajām pusēm nav notikušas vai arī notikušas reti un formāli.

Belēvičs uzsvēra, ka līdz e-veselības sistēmas ieviešanai Nacionālajam veselības dienestam ir uzdots pilnībā novērst visas Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības datu drošības jomā.