• Tweet

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka tās veiktie aprēķini par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ietekmi uz skolotāju vidējo algu nav nepareizi un diezgan precīzi atspoguļo vidējās algas izmaiņas skolās. Izvērtējot publiskajā telpā izskanējušo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kritiku par LIZDA aprēķiniem un iepazīstoties ar ministrijas publicētajiem datiem par skolotāju algām 2015./2016. mācību gadā, arodbiedrība aicina IZM būt atbildīgiem un korektiem datu publicēšanā, kā arī aktīvāk skaidrot sabiedrībai jaunā modeļa ietekmi uz pedagogu atalgojumu.

Tā kā IZM iepriekš nebija veikusi datu apkopojumu par procentuālo skolotāju skaitu skolās, kuri varētu saskarties ar algas samazinājumu, LIZDA veica un publicēja aprēķinus par jaunā modeļa ietekmi uz skolotāju vidējo atalgojumu skolās, sadalījumā pa pašvaldībām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un skaidrotu, ka modelis esošajā redakcijā nenesīs pozitīvas pārmaiņas pedagogu atalgojuma sistēmā tādā mērā, kā tas bija plānots sākotnēji.

LIZD norādīja, ka aprēķini tika veikti pēc VIIS datubāzē pieejamajiem tarifikācijas datiem uz 2015.gada 2.oktobri par skolotāja algas vidējo likmi izglītības iestādē, salīdzinot to ar jauno modeli. Piemēram, Ropažu vidusskolā pašvaldība skolotāju darba samaksai ir novirzījusi 18 894,88 eiro. Šajā skolā skolotāju slodze ir tarificēta kā 35,837 likmes. Lai iegūtu vidējo atalgojumu par likmi, ir jāizdala pašvaldības novirzītā summa skolotāju darba samaksai ar skolotāju slodzes tarificēto likmju skaitu: 18894,88/35837 = 527,25 eiro. Ropažu vidusskolā skolotāju vidējais atalgojums par likmi ir 527,25 eiro. Lai aprēķinātu, kādai darba samaksai vajadzētu būt pie jaunā darba samaksas modeļa (36h), skolotāja darba slodze jāpārvērš 1,7 likmēs un jāveic proporcionāls aprēķins: 36*527,25/21 = 903,35 eiro. Tātad, ja esošo modeli pielīdzinātu 36 darba stundām, ko paredz jaunais modelis, darba samaksai vajadzētu būt 903,86 eiro. Taču jaunajā atalgojuma modelī skolotāja darba samaksu nosaka vidējais izglītojamo skaits klašu komplektā. Jau minētajā Ropažu vidusskolā vidējais izglītojamo skaits klašu komplektā ir 15,2 skolēni. Ar šādu vidējo skolēnu skaitu, Ropažu vidusskolas skolotāji iekļūst Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta „Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” 2. grupā, kurā IZM noteiktā samaksa ir 830,00 eiro. Tātad, salīdzinot esošo modeli ar jauno, sanāk, ka skolotāju vidējais atalgojums Ropažu vidusskolā pēc jaunā modeļa ieviešanas būtu par 73,86 eiro mazāks nekā pienāktos.

LIZDA nevar precīzi noteikt, kuram skolotājam alga samazināsies, kuram palielināsies, jo arodbiedrībai VIIS datubāzē ir pieeja tikai kopējai skolotāju darba samaksai, kas paredzēta izglītības iestādei. Faktori, kāpēc vienā izglītības iestādē strādājošiem skolotājiem vidējais atalgojums par likmi (šajā gadījumā 527,25), ir lielāks vai mazāks, var būt dažādi – no darba samaksas, kas paredzēta skolotājiem tarificē arī administrāciju, piemēram, metodiķus, psihologus utt., administrācija vienā skolā ir tarificējusi dažādas likmes skolotājiem, vai arī tiek atrēķināta piemaksa par papildus pedagoģisko darbu. Tāpat arī vidējo atalgojumu var izmainīt papildus finansējums no pašvaldībām. LIZDA aprēķini ir virspusēji, taču nav nepareizi, un diezgan precīzi atspoguļo vidējās algas izmaiņas skolās.

Pēc šo datu publicēšanas LIZDA no vairākām novadu pašvaldībām saņēma apstiprinošus aprēķinus ar reālo procentuālo zaudējumu skolās, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ir 37,08% skolotāji, kuriem būtiski samazinātos alga pēc modeļa ieviešanas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 87,14%, Rīgas Avotu pamatskolā – 13,14%. Savukārt, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, ar izglītojamajiem 5 – 6 gadu vecuma grupā, pedagogu darba samaksa samazinātos par 332,512 likmēm, kas nozīmē vidējo algu samazinājumu mēnesī – 238 077 eiro apmērā.

LIZDA uzskata, ka IZM amatpersonas var iebilst arodbiedrības aprēķiniem, bet tādā gadījumā aicinot ministriju publicēt, piemēram, procentuālo sadalījumu visās skolās ar tiem skolotājiem, kuri, ieviešot atalgojuma modeli esošajā redakcijā, iegūtu un kuri zaudētu, nevis minot tikai vienu piemēru, šajā gadījumā – Ropažu vidusskolu. Nesen gan medijos izskanējis, ka IZM aprēķini liecina, ka atalgojums samazināsies 40 novadu skolotājiem, un ir tādi novadi, kur skolotāju atalgojums samazināsies, sākot ar 100 eiro un vairāk. Šāda informācija būtiski neatšķiras no LIZDA aprēķiniem, lai gan sākotnēji IZM pauda, ka algas samazinājumu varētu just vien daži lielāko algu saņēmēji. Šobrīd izskatās, ka IZM pārstāvji paši ir apmulsuši aprēķinos un formulās. Par to liecina dažādie algu un slodzes aprēķināšanas principi, kurus arodbiedrība saņem no ministrijas – ir bijuši gadījumi, kad izmantotā formula IZM aprēķinos būtiski atšķiras no iepriekš modelī iestrādātās.

LIZDA par nesaprotamu un nekorektu rīcību uzskata arī ministrijas nesen publicēto informāciju par pedagogu skaitu 2015./2016. mācību gadā un vidējo atalgojumu, tajā ieskaitot arī pašvaldību un privāto finansējumu. Daudz korektāka rīcība būtu, ja IZM pēc tarifikācijas datiem aprēķinātu vidējo algu par vidējo slodzi no valsts mērķdotācijas, jo tad būtu skaidrs, par kādu slodzi skolotājs saņem norādīto algu. Tāpat nav korekti aprēķinos iekļaut visus pedagogus – tātad arī direktorus, direktoru vietniekus, kuriem, kā zināms, ir citādāki pienākumi un algu aprēķināšanas principi.

Nav saprotams, ko ar šādu rīcību vēlējās panākt IZM. Publicētās algas, kurās iekļauts arī pašvaldību finansējums un privātais finansējums, un iekļauta arī skolu administrācija, izraisīja asu reakciju sabiedrībā. Līdzko pedagogi ir gatavi runāt par savām tiesībām un pastāvēt par savu labklājību, rodas milzīga pretargumentu gūzma. Skolotāji tiek vainoti pie izglītības zemās kvalitātes, lai gan ir skaidrs, ka augstai kvalitātei ir nepieciešama sakārtota un pārdomāta gan mācību metodika, gan pedagogu darba samaksas un motivācijas sistēma, tajā skaitā – skolotāja profesijas prestiža celšana un cieņas veicināšana sabiedrībā. Šie būtiskie elementi būtu jānodrošina un jāveicina atbildīgajai institūcijai – IZM, attīstot un pilnveidojot sociālo dialogu ar sociālajiem partneriem.

LIZDA uzsver, ka, veicot pasākumus izglītības sistēmas uzlabošanai – skolu tīkla sakārtošanā, pedagogu darba samaksas modeļa izstrādē, izglītības satura veidošanā –, ir jādomā ilgtspējīgi. Šiem procesiem jābūt caurskatāmiem un skaidrotiem sabiedrībā. Ciešāk jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem un jāņem vērā to priekšlikumi, jo tikai tādā veidā iespējams ieviest jēgpilnas pārmaiņas.

LIZDA piektdien ar IZM pēdējā streika izlīgšanas komisijas sēdes laikā panāca tikai daļēju vienošanos, 11.novembrī arodbiedrība lems par turpmāko rīcību.