Neatbalsta ierosinājumu pagarināt mācību gadu
Pagarinot mācību gadu ķeksīša pēc, tikai tādēļ, ka citur Eiropā mācību gads ir ilgāks nekā Latvijā, ieguvuma nebūs, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, vērtējot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu mācību gadu noslēgt līdz ar vasaras saulgriežiem.
Arodbiedrības priekšsēdētāja pauž neizpratni, kādēļ tas būtu nepieciešams un ko ar to plānots panākt. «Šis jautājums skar ļoti daudz iesaistīto pušu – bērnus, vecākus, skolotājus. Ir jārīko plaša diskusija, uzrunājot arī pašvaldības, jo ilgāks mācību gads nozīmē papildu finansējumu, kas jānovirza skolēnu pārvadāšanai, ēdināšanai un ne tikai. Ja mācību gada pagarināšana tiek pamatota ar skolēnu darba dienas atslogošanu, tad, manuprāt, vispirms jārunā par mācību saturu – vai patiešām bērniem jāmāca viss, ko tagad māca.» I. Mikiško uzsver – vasara jau tā ir īsa, un pēc garā ziemas perioda skolēniem būs ļoti grūti koncentrēties mācībām.
Izglītības ministrs informē, ka uzdevums: pārskatīt skolēnu noslodzi – mācību gada un mācību dienas garumu – ietverts valdības rīcības plānā par to, kādi pasākumi jāveic izglītībā. Izvērtēšana tiks veikta līdz nākamā gada martam. Ministrs norāda, ka 2012./2013. mācību gads, visticamāk, sāksies 3. septembrī, bet, iespējams, mācību gada beigas tiks pagarinātas. Ministrs pieļāva, ka 2013. gadā skolēniem vasaras brīvlaiks sāksies līdz ar Jāņiem. R. Ķīlis teic, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze. R. Ķīlis skaidro, ka mācību gada pagarināšana ir instruments, kā risināt jautājumu par nepieciešamību mācīties vairāk, jo, ja citviet mācību gada garums ir vidēji 181–184 dienas, Latvijā tikai 169 dienas. Nākotnē iecerēts, ka mācību gads arī varētu sākties agrāk – augustā.
Vēl viens Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktuāls šā brīža dienaskārtības jautājums ir saistīts ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto ieceri bērniem skolas gaitas uzsākt no sešu gadu vecuma.
Izglītības ministrs gan norāda – ja nākamgad iedzīvotājiem neizdosies pieņemt vienotu lēmumu šajā jautājumā, kā hipotētisks risinājums varētu būt situācija, ka daļa izglītības iestāžu piedāvātu mācības uzsākt no sešu, citas – no septiņu gadu vecuma. «Un vecākiem būtu iespējas brīvi izvēlēties, kurā skolā savu atvasi sūtīt,» akcentē R. Ķīlis. Gan šesgadnieki, gan septiņus gadus veci bērni skolas solā pavadītu 12 gadu, bet vidusskolu pirmie absolvētu 18 gadu vecumā, bet otrie – 19 gados.
Kopumā valdības rīcības plānā, kas skar izglītības jautājumus, iekļautas 60 dažādas aktivitātes, piemēram, izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai un citi pasākumi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālāk