• Tweet

Pagarinot mācību gadu ķeksīša pēc, tikai tādēļ, ka citur Eiropā mācību gads ir ilgāks nekā Latvijā, ieguvuma nebūs, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, vērtējot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu mācību gadu noslēgt līdz ar vasaras saulgriežiem.

Arodbiedrības priekšsēdētāja pauž neizpratni, kādēļ tas būtu nepieciešams un ko ar to plānots panākt. «Šis jautājums skar ļoti daudz iesaistīto pušu – bērnus, vecākus, skolotājus. Ir jārīko plaša diskusija, uzrunājot arī pašvaldības, jo ilgāks mācību gads nozīmē papildu finansējumu, kas jānovirza skolēnu pārvadāšanai, ēdināšanai un ne tikai. Ja mācību gada pagarināšana tiek pamatota ar skolēnu darba dienas atslogošanu, tad, manuprāt, vispirms jārunā par mācību saturu – vai patiešām bērniem jāmāca viss, ko tagad māca.» I. Mikiško uzsver – vasara jau tā ir īsa, un pēc garā ziemas perioda skolēniem būs ļoti grūti koncentrēties mācībām.

Izglītības ministrs informē, ka uzdevums: pārskatīt skolēnu noslodzi – mācību gada un mācību dienas garumu – ietverts valdības rīcības plānā par to, kādi pasākumi jāveic izglītībā. Izvērtēšana tiks veikta līdz nākamā gada martam. Ministrs norāda, ka 2012./2013. mācību gads, visticamāk, sāksies 3. septembrī, bet, iespējams, mācību gada beigas tiks pagarinātas. Ministrs pieļāva, ka 2013. gadā skolēniem vasaras brīvlaiks sāksies līdz ar Jāņiem. R. Ķīlis teic, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze. R. Ķīlis skaidro, ka mācību gada pagarināšana ir instruments, kā risināt jautājumu par nepieciešamību mācīties vairāk, jo, ja citviet mācību gada garums ir vidēji 181–184 dienas, Latvijā tikai 169 dienas. Nākotnē iecerēts, ka mācību gads arī varētu sākties agrāk – augustā.

Vēl viens Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktuāls šā brīža dienaskārtības jautājums ir saistīts ar sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto ieceri bērniem skolas gaitas uzsākt no sešu gadu vecuma.

Izglītības ministrs gan norāda – ja nākamgad iedzīvotājiem neizdosies pieņemt vienotu lēmumu šajā jautājumā, kā hipotētisks risinājums varētu būt situācija, ka daļa izglītības iestāžu piedāvātu mācības uzsākt no sešu, citas – no septiņu gadu vecuma. «Un vecākiem būtu iespējas brīvi izvēlēties, kurā skolā savu atvasi sūtīt,» akcentē R. Ķīlis. Gan šesgadnieki, gan septiņus gadus veci bērni skolas solā pavadītu 12 gadu, bet vidusskolu pirmie absolvētu 18 gadu vecumā, bet otrie – 19 gados.

Kopumā valdības rīcības plānā, kas skar izglītības jautājumus, iekļautas 60 dažādas aktivitātes, piemēram, izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai un citi pasākumi.

Avots: nra.lv