Cik izmaksā bijušais Valsts prezidents
Kaut arī likums bijušajiem valsts prezidentiem nosaka vairākas sociālās un citas garantijas, laiku pa laikam izskan pārmetumi un uzvirmo neizpratne par eksprezidentu nodrošinājuma samērību gan ar reālo situāciju valstī, gan ar viņu prasību izmaksām, ko sedz nodokļu maksātāji.
Noskaidrot bijušo valsts prezidentu uzturēšanai iztērētos līdzekļus allaž bijis sarežģīti. Savukārt pašreizējā Valsts prezidenta kanceleja, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, mājaslapā nepublicē informāciju par atalgojuma apmēru prezidenta padomniekiem un kancelejas vadībai.
Kas pienākas eksprezidentam
Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona saņem no valsts ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, lietošanā vienu valsts dzīvokli un automašīnu, kā arī sekretāru. Šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas vai ilgāk, ja tas nepieciešams. Sociālās un citas garantijas eksprezidents/eksprezidente saņem no pirmās dienas pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas līdz mūža beigām un neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi. Arī apbedīts viņš/viņa tiek uz valsts rēķina. Kārtību, kādā tiek īstenotas garantijas, nosaka Ministru kabinets (MK).
Tiktāl – likuma burts saīsinātā variantā.
Kas par to maksā un cik
Tā kā V. Zatleram šā gada 7. jūlijā beidzās Valsts prezidenta pilnvaru termiņš, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad 20,6 tūkstošu latu apjomā tiks segti izdevumi viņa sociālajām un citām garantijām. Viņa ikmēneša pensijai pusgadam paredzēti 9000 latu, dzīvokļa nomai un apsaimniekošanas izdevumiem – 7200 latu, sekretāres atalgojumam – 4400 latu. MK apstiprinājis 1200 latu lielu summu mēnesī par pagaidu dzīvesvietas nodrošināšanu V. Zatleram. Tā ir 195 kvadrātmetrus liela. Dzīvokļa nomas maksa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 820 latu, bez komunālajiem maksājumiem.
Eksprezidentu dzīvokļi tiek remontēti un sagatavoti dzīvošanai par nod okļu maksātāju naudu. Dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumi, tai skaitā izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, stacionāro tālruni un internetu, tiek segti no Valsts prezidenta kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. G. Ulmanim un V. Vīķei-Freibergai lietošanā nodoti dzīvokļi Brīvības ielā 38, un viņi katrs apdzīvo nedaudz vairāk nekā 236 kvadrātmetrus plašus apartamentus. Abos dzīvokļos ir piecas istabas, virtuve, vannas istaba, tualete un koridors.
Saskaņā ar MK noteikumiem lēmumu par eksprezidenta lietošanai paredzētās automašīnas tehniskajām prasībām pieņem Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Ja eksprezidentam ir apsardze, tad auto iegādājas Aizsardzības ministrija. Izdevumus, kas saistīti ar automašīnas nomu vai iegādi, ekspluatāciju, degvielas iegādi, apdrošināšanu un autovadītāja atlīdzību, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis Neatkarīgajai atbild, ka bijušo prezidentu apsardzes izmaksas netiek uzskaitītas atsevišķi.
Vai jāmaksā par ekstrām?
Atgādināsim, ka pirmie divi bijušie prezidenti nonāca sabiedrības pārmetumu krustugunīs par izšķērdību, iekārtojot apartamentus Brīvības ielā. Piemēram, publiskojot tāmi, izrādījās, ka G. Ulmanim iegādāts gandrīz 100 latu vērts tualetes papīra turētājs un 630 latu vērts spogulis. V. Vīķes-Freibergas dzīvokļa iekārtošanas izmaksas tika pasludinātas par detalizēti neizpaužamām, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas personīgās vēlmes un personīgas lietas. Lai atceramies, ka V. Zatlera prezidentūras laikā tika noslepenotas Jūrmalas rezidences mēbeļu cenas. Kā vēlāk atklājās, tās maksājušas nepilnus 47 000 latu. Tad arī sabiedrība uzzināja, ka, piemēram, viena slepenā galda cena bijusi vairāk nekā 5700 latu.
Tagad AM Neatkarīgajai stāsta, ka V. Zatlers neesot izteicis savas vēlmes, kādam jābūt viņa vajadzībām iegādātajam limuzīnam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka likumā un attiecīgajos MK noteikumos nav norādīts, ka eksprezidentu spēkratam jābūt luksusa klases limuzīnam. Taču arī pašreiz Aizsardzības ministrijas izsludinātajā konkursā par automašīnas iegādi ir prasība tieši pēc šāda auto. Tehniskajā specifikācijā norādītās prasības vieš aizdomas, ka tā sastādīta konkrētiem piegādātājiem – lai varētu iegādāties vai nu Mercedes S500, vai Audi A8, jo citi ražotāji standarta paketē nevar nodrošināt atsevišķas prasības. Jāpiebilst, ka tieši ar mersedesu un audi jau pārvietojas gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga. Kā Neatkarīgajai iepriekš izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, BMW nav prezidenta mašīna.
Konkursos par auto iegādi eksprezidentu vajadzībām uzrādītais vidējais degvielas patēriņš uz 100 kilometriem realitātē jāpareizina ar koeficientu 1,5 vai 2, uzsver autoeksperts Uģis Vītols. Limuzīns neesot tik ekonomisks, lai apēstu vien deviņus litrus, un tas nozīmē, ka necik lēti eksprezidentu braucieni nesanāks.
AM gan cer, ka V. Zatlera nākamais auto neizmaksās dārgāk par 87 700 latu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk