• Tweet

Latvijas uzņēmējdarbības tirgus ir pavisam neliels un ļoti svarīgs aspekts tā attīstībai ir godīgu konkurences apstākļu nodrošināšana, tomēr pašreizējais Konkurences likums drīzāk grauj, nevis attīsta uzņēmumu konkurētspēju. Tas ierobežo uzņēmuma iespējas un liedz attīstību, piemērojot neadekvātus, neizprotamus naudas sodus, skatoties pēc tā, cik uzņēmums ir liels un cik apjomīgi ir uzņēmuma ienākumi. Šajā sakarā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegusi grozījumus Konkurences likumā.

Tiek norādīts, ka šobrīd Konkurences padome, nosakot naudas soda apmēru par aizliegto vienošanos (tostarp par piedalīšanos kartelī vai konkurējošu uzņēmumu cenu koordinēšanu iepirkumos) un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, neatbilst tiesiskā demokrātiskā valstī pastāvošajiem vispārējiem tiesību principiem.

Pašreizējais Konkurences likums liecina par diskriminējošu attieksmi pret Latvijas uzņēmumiem, nenodrošinot jebkādu sodu individualizāciju. Ir nepieļaujami, ka naudas soda noteikumi paredz atšķirīgu un diskriminējošu uzņēmuma sodīšanu, tiekot piemērots katram uzņēmuma individuāli, skatoties nevis pēc nodarītā zaudējuma, bet aprēķinot sodu no attiecīgās komercsabiedrības vai filiāles pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Kas nozīmē, ka, piemēram, mazam vai vidējam uzņēmumam par pārkāpumu ar lielu ietekmi uz tirgu, nāksies maksāt mazāk, nekā, piemēram, lielam eksportējošam uzņēmumam par pavisam nelielu pārkāpumu, kuram sods šajā gadījumā tiktu aprēķināts no visā pasaulē gūtajiem neto ienākumiem.

Uz to norāda arī AS “Latvija Gāze” gadījums, kurā uzņēmumam piemērots 2,2 miljonu eiro sods. Kā norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Konkurences padomes uzliktais sods akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” izraisa neizpratni.

“Mums ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi, bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni,” laikrakstam “Diena” pauž Menģelsone, kura atzīst, ka būtībā “Latvijas Gāze” tiek sodīta par to, ka krīzes laikā bijusi pretimnākoša un tā vietā, lai uzņēmuma parādniekiem atslēgtu gāzes padevi, tā ļāva parādniekiem pārciest ziemu.

Konkurences padomes lēmumi bieži raksturojami kā absurdi un nelabvēlīgi Latvijai ekonomikai, ko savulaik arī atzina SIA “Mārupes lauksaimniecības centrs” valdes priekšsēdētājs Viktors Svirčenkovs. Pirms pāris gadiem Konkurences padome sodīja vairākus olu ražošanas uzņēmumus ar naudas sodu, kas sasniedza pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma. “Mūsu uzņēmumam šobrīd gada apgrozījums ir apmēram 1 miljons latu, rentabilitātes nekādas. Uzņēmumu šādas soda naudas piespriešana vienkārši likvidētu,” toreiz norādīja Svirčenkovs. Zīmīgi, ka uzņēmēja vārdi piepildījās un pirms diviem gadiem uzņēmums tika slēgts, jo vairs nebija spējīgs izdzīvot Latvijas tirgus apstākļos.

Jāatzīmē, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kurā novērojama šāda prakse, ka naudas sods tiek aprēķināts no tirgus dalībnieka kopējā apgrozījuma. Citās valstīs, piemēram, Japānā, Zviedrijā un Francijā, naudas sods tiek aprēķināts līdz 10% no apgrozījuma konkrētajā tirgū, kurā ir noticis pārkāpums.

Šāda uzskatāmi negodīga prakse, kas novērota vien Latvijā, grauj ne tikai vietējo Latvijas uzņēmējdarbības vidi, bet arīdzan starptautisko. Apzinoties riskus, ārvalstu investori var nevēlēties sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem, kurus būtībā ir “savažojis” Konkurences likums.

Vēl uzskatāmu šādu diskrimināciju pierāda fakts, uz kuru norāda arī LDDK, proti, Konkurences padome vairāk nekā 40% no visiem gadījumiem, kad tā ir piemērojusi Naudas soda noteikumus, ir atkāpusies no tajos paredzētajām naudas soda aprēķināšanas robežām, kas liecina, ka pati iestāde apzinās, ka paredzētais soda aprēķināšanas mehānisms ir nesamērīgs un gaužām negodīgs pret vietējiem uzņēmumiem. Nemaz vēl nerunājot, ka šādas necaurspīdīgas izmaiņas soda apjomam ir lieliska augsne iespējamiem korupcijas riskiem, kurus pastiprināti vajadzētu analizēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Šāda soda noteikšanas metodika nenodrošina jebkādu soda individualizāciju atkarībā no tā, uz cik lielu apgrozījumu, tirgus daļu, klientu skaitu, ģeogrāfisko teritoriju radītais kaitējums.

LDDK aicina sodu aprēķināt pēc metodes, kādu izmanto Eiropas Komisija un citas attīstās valstīs, proti, piemērojot sodu no tirgus dalībnieka apgrozījuma, kas pārkāpuma laikā gūts no precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas pārkāpums.

Ja Konkurences likums netiks mainīts, tad Latvijas uzņēmējdarbības vide būtiski pasliktināsies. Spiediens, kas uzlikts uz uzņēmumiem, ir milzīgs un veicina ne tikai uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos, bet arī ēnu ekonomikas pieaugumu, nemaz nerunājot par to, ka uzņēmumi baidīsies paplašināt savu darbību ārpus valsts robežām, jo viena kļūda var novest ne tikai pie sabojātas reputācijas, bet arī pie starptautisko partneru uzticības zaudējuma. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā uzņēmumiem nav skaidri “spēles noteikumi” sodu piemērošanā un tie nekādā mērā nedrošina taisnīgu soda saņemšanu.