• Tweet

Laimdotas Straujumas valdība glābj valsts 2016. gada budžetu, atņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi ģimenēm, ja sieviete pārtrauc darbu uz bērna dzemdēšanas un kopšanas laiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaižu atcelšanai jādod valsts 2016. gada budžetam 25 miljoni eiro. Praktiski tas nozīmē pilnīgu atlaižu atcelšanu par apgādājamiem pieaugušajiem un vēl kaut ko vairāk. Proti, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2014. gadā nodokļu atlaides attiecinātas uz 91 983 personām, vecākām par 18 gadiem, un valstij neiekasētās naudas veidā izmaksājušas 26,4 miljonus eiro. Grūti iedomāties, kā valsts samazinās neiekasētās naudas apjomu no 26,4 miljoniem līdz 1,4 miljoniem eiro, saglabājot nodokļa atlaides par jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācīties, kā arī «sociāli jūtīgām grupām», ar ko domāti invalīdi. Lai nu kā, bet studentu un invalīdu taču Latvijā netrūkst! Šādu cilvēku ir vairāk nekā grūtnieču un jauno māmiņu, jo gadā Latvijā piedzimst ap divdesmit tūkstoši bērnu. Izskatās, ka arī šajā gadījumā L. Straujuma būs spiesta izveidot un vadīt darba grupu, lai labotu nejēdzības, ko sastrādājuši viņas valdības ministri un ministrijas.

L. Straujuma no sava priekšteča Valda Dombrovska ir mantojusi arī Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētājas vietu. Viņas preses pārstāve Aiva Rozenberga apstiprināja, ka padome turpinot pastāvēt un drīzumā sanākšot uz sēdi. Padome tika nodibināta 2011. gadā tādā sastāvā, ka nav nekādas starpības starp padomes sēdi un valdības sēdi. Padomē, vismaz pēc nolikuma, būtu jāpiedalās tik daudziem ministriem, lai viņu lēmumus varētu nosaukt par visas valdības lēmumiem. Šī pati attiecība ir spēkā arī apgrieztā veidā – jebkura valdības sēde ir mazliet paplašināta Demogrāfisko lietu padomes sēde.

L. Straujumas valdības lēmums par uzturlīdzekļu atņemšanu grūtniecēm un mātēm pēc bērna piedzimšanas ir pasaulē plaši izplatītas demogrāfiskās politikas piemērs. Kā NRA.lvskaidroja, jau 2011. gada 5. jūlijā sakarā ar Demogrāfisko lietu padomes nodibināšanu, «pasaulē ar vieniem un tiem pašiem vārdiem «demogrāfiskās lietas», «demogrāfiskā politika» u. tml. apzīmē trīs pilnīgi atšķirīgas darbības:

• dzimstības samazināšanu, ko Starptautiskais valūtas fonds prasa apmaiņā pret kredītiem, līdzīgi kā no Latvijas prasa budžeta deficīta samazināšanu;

• darbaspēka ievešanu, vismaz plānos ierakstot valstī ievedamo jeb ielaižamo cilvēku caurmēra vecumu, dzimumu, kvalifikāciju;

• dzimstības palielināšanu, par ko runā Eiropā, bet dara Āfrikā – aizstāv tradicionālo dzimstību pret SVF vēl sekmīgāk, nekā Latvija un Grieķija aizstāv savus budžeta deficītus». Uzturlīdzekļu atņemšana grūtniecēm nozīmē Latvijas padošanos cīņā par budžeta deficītu. Pērn to izdevās klusi un mierīgi dubultot no 172 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 347 miljoniem eiro 2014. gadā un šogad droši vien pieaudzēt vēl, bet Latvijas kreditoru acīm tas garām nepaslīd. Viņu pacietība ir beigusies, un Latvijai viņi jāklausa. «Pasaule mainās ik dienu un ik stundu,» A. Rozenberga atbildēja uz jautājumu par iemesliem, kāpēc L. Straujumas valdība pagriež valsts demogrāfisko politiku pretējā virzienā.

Solījumu došana un laušana ir tradicionāla Latvijas valdību nodarbošanās. Pavisam pārskatāmā pagātnē, ar 2011. gada 5. aprīli datēta ziņa aģentūras BNS arhīvā, ka «ģimenes valsts pabalstu plāno aizstāt ar nodokļa atlaidēm un sociālo palīdzību». Toreiz doma bija tāda, ka nodokļu atlaides stimulēs cilvēkus strādāt legāli algotu darbu, jo nodokļu atlaides var izmantot tikai nodokļu maksātāji. Tagad valdība dod iedzīvotājiem zīmi par ēnu ekonomikas priekšrocībām.

Tagadējā demogrāfiskā politika ir konsekventa tādā nozīmē, ka vienlaikus tiek atņemti papildienākumi no nodokļu atlaidēm par nestrādājošām māmiņām, lai dzītu viņas uz darbu, un atņemts atbalsts bērnu aprūpei pa vecāku darba laiku. Latvijas Republikā ir aizliegts uz šo laiku bērnus vienkārši kaut kur nolikt, ieslēgt. Tas nenozīmē, ka nākamgad Latvijā piedzims tikai tik bērnu, cik ieņemti jau šogad, pirms cilvēki varēja uzzināt par valdības lēmumiem dzimstības ierobežošanai. Tomēr cilvēkiem ir vērts padomāt par Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu nodokļu atlaižu atcelšanai: «Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties nestrādāt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta.» Konkrētos gadījumos šajā brīdinājumā var ietvert konkrēto nestrādāšanas iemeslu: «Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties dzemdēt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta.».