FKTK: “Latvijas Krājbankā” noguldīto naudu varēs saņemt 20 dienu laikā
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome vakar sēdē ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tika konstatēts, ka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība AS “Latvijas Krājbanka”.
Saskaņā ar šo lēmumu ir uzdots AS “Latvijas Krājbanka” izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā AS “Latvijas Krājbanka” klientiem fiziskām personām. Šāda atlīdzības izmaksas kārtība ir spēkā līdz 26. novembrim pulksten 24:00.
Par pārējās garantētās daļas izmaksas kārtību (gan fiziskām, gan juridiskām personām), vietu un laiku FKTK padome pieņems lēmumu un par to ziņos turpmāk. FKTK pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un citos masu saziņas līdzekļos. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksājamas 20 darbdienu laikā no 22. novembra, un šo termiņu var pagarināt vēl par 10 darbdienām.
Bankas noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar Komisijas norādīto datumu un arī pēc šā datuma.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 euro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk