• Tweet

Pārtikas embargo pret Ukrainu stāsies spēkā līdz ar 2016. gada 1. janvāri, ja Maskavai neizdosies vienoties ar saviem partneriem grozījumos, lai panāktu vienošanos par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES).

Krievijas ekonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs norāda, ka juridiski saistošu vienošanos ar visām trim pusēm ir jāpieņem vai nu kā sava veida grozījumi vienošanās par Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības zonu, vai kā atsevišķu dokumentu, ar kuru tiktu likvidēti visi riski Krievijas virzienā.

“Dokumentam jābūt savienotam ar tehnisko regulējumu, veterinārās un fitosanitārās kontroles, kā arī muitas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka Krievijai caur Ukrainu nedraud nekontrolējama preču plūsma no trešajām valstīm,” norādīja Uļukajevs.

Pretējā gadījumā Krievija ir gatava iekļaut Ukrainas pārtikas embargo sarakstā.

“Mēs esam iesnieguši projekta dokumentu mūsu kolēģiem un gribētu runāt par vienotu un juridiski saistošu dokumentu,” sacīja ministrs, piebilstot, ka no kolēģiem joprojām lielākoties nāk negatīvi signāli.

“Ja mēs nevaram vienoties, 1. janvārī stājas spēkā valdības rezolūcija, kas ieviesīs normālu tirdzniecības režīmu un pārtikas embargo attiecībā uz Ukrainu,” norādīja Uļukajevs.

Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.