• Tweet

Darbu Vienotības valdē aizgājušās kolēģes Sandras Kalnietes vietā turpinās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš valdes vēlēšanās palika pirmais aiz svītras. S. Kalniete ir apņēmības pilna turpināt darbu partijā un baumas par jauna politiskā spēka dibināšanu kategoriski noliedz. Tam, ka šādu iespēju kaut tikai apsvērt ir pāragri, piekrīt arī politologi.

Par to, ka S. Kalniete vēlas pamest Vienotības valdi, viņa pavēstīja aizvadītās nedēļas nogalē. Ņemot vērā, ka, gatavojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, starp S. Kalnieti un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu izveidojās konflikts, jo S. Āboltiņa uzskatīja, ka S. Kalniete pārāk aktīvi izvērsusi savu kampaņu, lai kļūtu par prezidenti, pamatotas bija aizdomas, ka abu dāmu konflikts beidzot sasniedzis apogeju.

Tomēr S. Kalniete šo versiju nedēvē pat par tuvu patiesībai. Lēmumu pamest partijas valdi viņa pieņēmusi, jo nespējot savienot darbošanos tajā ar pienākumiem Eiropas Parlamentā. Savukārt pārējie valdes locekļi nespējot sakārtot savu dienaskārtību tā, lai pirmdienās notiekošās valdes sēdes varētu pārcelt uz kādu citu nedēļas dienu. Kā apliecinājums viņas nodomam palikt uzticīgai partijai esot arī tas, ka viņa turpinās darboties partijas domē.

Ar neuzticību Vienotības liberālā spārna pārstāves teikto uztvēra S. Āboltiņa. Viens no viņas pieļautajiem iemesliem, kādēļ S. Kalniete pameta partijas valdi, ir vēlme dibināt jaunu partiju. Tiesa, S. Āboltiņa pauda, ka dzirdējusi tikai baumas, ne konkrētus S. Kalnietes šķeltnieciskos plānus apstiprinošus faktus.

Pamats šādam pieņēmumam patiešām varētu būt, jo jau ilgstoši Vienotībā uzzib konflikti starp liberālo un konservatīvo partijas spārnu. Šīs nesaskaņas visspilgtāk izpaudušās tieši pēdējā laikā, Valsts prezidenta vēlēšanas ieskaitot. Turklāt Vienotība jau ilgstoši cieš no sabiedrības atbalsta zuduma – tās reitingi lēnām, bet pārliecinoši sarūk.

Politologi uzskata, ka tieši šie priekšnoteikumi – iekšējs konflikts un reitingu kritums – ir tie, kas patiešām varētu iniciēt dažu Vienotības biedru aiziešanu no partijas un jauna politiskā spēka veidošanu. Tomēr vismaz pagaidām nekas neliecinot, ka kaut kas tāds varētu notikt.

«Te ir runa par Vienotības reitingu, ja tas turpinās krist, tas varētu būt iemesls, kādēļ cilvēki sāk domāt, ka vairāk šajā politiskajā spēkā tiem nav vietas, bet politikā palikt gribēsies. Tieši šādā situācijā parasti rodas jaunas partijas. Sakrīt tā situācija, ka izveidojusies iekšējā opozīcija un reitings nav nekāds augstais,» NRA.lv saka politologs Filips Rajevskis. Viņš uzskata, ka arī S. Kalnietei ir svarīgi saglabāt vietu politikā un tas, situācijai attīstoties, tiešām varētu nozīmēt jaunas partijas tapšanu.

Tomēr politologs uzsver, ka tik vienkārši viss ir tikai teorijā un šobrīd runāt par Vienotības šķelšanos de iure nav pamata.

Jaunas partijas dzimšanu noliedz arī uz Valsts prezidenta amatu kandidējušais Egils Levits, kurš tika pieminēts kā potenciālais S. Kalnietes domubiedrs jaunas partijas veidošanā.
Tikmēr Vienotības nespēju izveidot vienotu komunikāciju stratēģiju uzskatāmi nodemonstrēja partijas biedrs Romualds Ražuks, kas intervijā televīzijai Rīga TV 24 pauda pieņēmumu, ka S. Kalnietes aiziešana no partijas valdes ir pirmais solis, lai dibinātu savu liberālu politisko spēku.

To, ka partijai pēdējā laikā klibo komunikācija ar vēlētājiem, pirmdienas valdes sēdē atzina arī pati S. Āboltiņa.