Dzintaru koncertzālē uzstāsies izcilā operdziedātāja Barbara Hendriksa
Šovakar, 3. augustā, Dzintaru koncertzālē koncertēs viena no mūsdienu izcilākajām operdziedātājām Barbara Hendriksa.
Ar viņas vārdu lepojas gan Amerikas Savienotās valstis, kur Hendriksa dzimusi un mācījusies, gan Eiropa, kur viņa dzīvo šobrīd.
Interesanti, ka pirms nodošanās mūzikai topošā primadonna bija beigusi pilnu matemātikas un ķīmijas kursu universitātē un 20 gadu vecumā ieguvusi bakalaura grādu dabas zinībās. Un tikai tad viņa nolēma mācīties Džuljarda mūzikas skolā Ņujorkā. Viņai arī laimējās piedalīties Marijas Kallasas meistarklasēs.
Barbara Hendriksa debitēja Sanfrancisko operas teātrī Kavalli operā Ormindo un jau nākamajā gadā spoži dziedāja Klāras lomu Gēršvina operā Porgijs un Besa. Pateicoties vokālajam un dramatiskajam talantam, Barbara Hendriksa kļuva par izcilu un pieprasītu mākslinieci uz visām pasaules lielākajām operskatuvēm – tādām kā La Scala, Covent Garden, Parīzes opera, Metropolitanopera…
Augsta profesionalitāte, dramatiskais talants, unikāla balss – tas viss padara katru Barbaras Hendriksas koncertu vai izrādi par neaizmirstamiem svētkiem.
Mākslinieces repertuārā ir gandrīz 30 soprāna partiju Mocarta, Pučīni, Verdi, Ofenbaha, Bizē, Guno un Riharda Štrausa operās. Viņa piedalījusies vairākās mūsdienu komponistu operu pasaules pirmizrādēs – tādās kā Žilbēra Amī D’un espace déployé, Deivida Del Trediči Final Alice, Pētera Etveša Angels in America, kā arī Kšištofa Penderecka, Arvo Perta, Svena Dāvida Sandstrema un Bruno Mantovani lielformas darbu pirmatskaņojumos.
Dziedātājas kamermūzikas programmas allaž ir bijušas publikas un kritikas interešu epicentrā. Viņa ne vien pārsteidz ar savu apjomīgo vācu mūzikas repertuāru, bet ir arī izcila franču, amerikāņu un skandināvu komponistu kamermūzikas interprete. Hendriksas koncertmeistaru lokā bijuši un ir tādi pazīstami pianisti kā Dmitrijs Aleksejevs, Jefims Bronfmans, Radu Lupu, Marija Žoau Pireša, Andrāšs Šifs un Pīters Serkins.
Māksliniece ir ieskaņojusi vairāk nekā 80 albumu kopā ar tādiem diriģentiem kā Daniels Bārenboims, Leonards Bernstains, Herberts fon Karajans, Lorins Māzels, Zubins Mehta, Džordžs Šolti… Divdesmit gadu garumā viņas solo albumi ieskaņoti tikai un vienīgi ierakstu studijā EMI CLASSICS. 1998.gadā viņa piedalījās Pučīni operasTurandota vēsturiskajā uzvedumā Pekinas Aizliegtajā pilsētā. Viņa ir gan filmējusies, gan strādājusi Kannu kinofestivāla žūrijā (1999).
1994.gadā notika Hendriksas džeza debija Montrē (Montreux Jazz Festival). Kopš tā laika māksliniece regulāri uzstājas visprestižākajos džeza festivālos pasaulē.
Barbara Hendriksa ir ne vien dziedātāja ar vienu no Eiropas un Amerikas skaistākajām balsīm, bet arī cilvēks, kurš augstu vērtē taisnību un brīvību. Viņa aktīvi cīnās par bēgļu pilsoniskajām tiesībām un ir ANO labas gribas vēstniece. 1991. un 1993. gadā viņa koncertēja Dubrovņikos un Sarajevā, bet 1998.gadā izveidoja savu Miera un samierināšanās fondu (the Barbara Hendricks Foundation for Peace and Reconciliation).
Par saviem mākslinieciskajiem sasniegumiem un humānajām aktivitātēm dziedātāja ieguvusi daudzas balvas. Viņa ir Francijas Mākslas un literatūras, ka arī Goda leģiona ordeņa kavaliere, vairāku Eiropas un ASV universitāšu goda doktore, Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekle un Astūrijas prinča prēmijas laureāte.
Vēl par tēmu:
Vērmanes dārzā demonstrēs Jāņa Streiča kinofilmas
Svētdien, 22. martā, kad notiks atvadīšanās no izcilā latviešu kino un teātra režisora Jāņa Streiča, Rīgas pašvaldība Vērmanes dārzā visas dienas garumā demonstrēs režisora filmas,...
Lasīt tālākValmieras teātrī top mītiska drāma par latviešu kino dievībām
20. martā Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Ances Muižnieces luga “Tu būsi mana!” Jāņa Znotiņa režijā. Radošās komandas iedvesmas avots ir pirmais feminismā sakņotais...
Lasīt tālākAprīlī Liepājas Simfoniskais orķestris ar daudzpusīgu programmu atgriezīsies Rundāles pilī
18. aprīlī pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris atgriezīsies Rundāles pilī, lai ciklā “Liepājas skaņas Rundāles pilī” atkal priecētu klausītājus greznajā pils Baltajā zālē....
Lasīt tālākTautas atvadīšanās no izcilā latviešu kino un teātra režisora Jāņa Streiča
Jāņa Streiča ģimene informē, ka 22. martā no plkst.12.00 līdz plkst.14.30 Rīgas Latviešu biedrībā (Rīgā, Merķela ielā 13) notiks atvadīšanās no kino un teātra režisora, scenārista,...
Lasīt tālāk“Lielā Kristapa” ceremonijā godina gada spožākos sasniegumus Latvijas kinomākslā
Svētdien, 1. martā, Rīgas Kongresu namā norisinājās prestižās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija, kurā godinātas aizvadītā gada labākās latviešu...
Lasīt tālākIzstāde “Personības krāsas” atklāj daudzšķautņaino Jani Rozentālu
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta iela 12-9) no 26. februāra aplūkojama izstāde “Personības krāsas”, kurā apmeklētāji caur Jaņa Rozentāla fotoportretiem un...
Lasīt tālākReinis Zariņš, Māris Sirmais un koris “Latvija” aicina uz koncertu “Mesiāns, Taveners un Ešenvalda “Vēstules””
12. marta vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā izskanēs īpašs divdaļīgs koncerts, kurā mijiedarbosies pianists Reinis Zariņš un Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms...
Lasīt tālāk“KVADRIFRONS” aktieri iedzīvinās Latvijas iedzīvotāju rakstītās mīlestības vēstules
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs 3. martā plkst. 18.00 aicina uz vēstuļu lasījumu “Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”, kas notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā...
Lasīt tālākLNO izskanējusi Pjetro Maskanji operas “Zemnieka gods” un Rudžero Leonkavallo operas “Pajaci” pirmizrāde
Latvijas Nacionālajā operā 17. februārī Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā izskanējusi Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods jauniestudējuma pirmizrāde un...
Lasīt tālākFestivālu “Rīgas Ritmi 2026” ieskandinās amerikāņu džeza zvaigzne Stella Kola
Piesakot mūzikas festivālu “Rīgas Ritmi 2026” šā gada 25. aprīlī Latvijas Radio 1. studijā uzstāsies jaunā amerikāņu džeza zvaigzne – dziedātāja Stella Kola (Stella Cole) ar savu...
Lasīt tālāk
