• Tweet

Jāpanāk nekavējoša politiska reakcija piena nozares stabilizēšanai, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Tiek norādīts, ka piena nozare ilgstoši atrodas situācijā, kurā liela daļa saimniecību nespēj rast tālākās saimniekošanas iespējas, tas skaidrojams ar skaudro situāciju, kas izveidojās pēc Krievijas embargo noteikšanas. Šis lēmums izmainīja ne tikai Latvijas piena saimniecību stāvokli, bet sašūpoja arī visas Eiropas Savienības (ES) piena nozares tālāko pastāvēšanu. Arī piena kvotu sistēmas atcelšana, piena pārprodukcija, piena iepirkuma cenas samazinājums, ķēdes, reakcijā ir noveduši, līdz šīs sistēmas sākumposmam – ražotājam, lauksaimniekam, kurš savukārt ir ieguldījis līdzekļus, attīstījies, modernizējies un nu tiek nolikts uz izdzīvošanas sliekšņa.

LOSP pārstāvji 31.jūlijā tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu situāciju Latvijas piena nozarē un iespējamos scenārijus krīzes mazināšanai un novēršanai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, tikšanās reizē lauksaimnieku pārstāvji prezidentam iezīmēs galvenās nozares problēmas:”Jau tagad piena iepirkuma cenas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir kritušās par 26-27% – iezīmēsim skaitļus, cik dramatiski ir samazinājusies piena iepirkuma cena un ka tas ir noticis vispārējas valsts un ES kontekstā, nevis lauksaimnieku neizdarības pēc. Pārrunāsim arī iespējamos scenārijus, ja nozares situācija turpinās pasliktināties, kā arī iespējas iegūt papildus atbalstu gan no ES, gan valsts. Nevēlamies piedzīvot to, ka jāizkauj izselekcionētie ganāmpulki un jāpapildina bezdarbnieku rindas.”

LOSP pārstāve Aija Balode norāda, ka šis ir brīdis, kad lauksaimnieki gaida no Latvijas valdības rīcību gan ilgtermiņā, gan arī nekavējošu palīdzību, jo zemniekiem jāpieņem nopietni lēmumi attiecībā uz savu biznesu, galu galā izšķiras daudzu cilvēku likteņi.

“Piena krīze ir ES un valsts politiķu rīcības rezultāts, kad ražotājam politiski tiek likvidēti noieta tirgi un radīti zaudējumi. Līdz ar to politiķiem ir jābūt godīgiem un jārod mehānismi, kā kompensēt radītos zaudējumus,” saka LOSP izpilddirektors Guntis Vilnītis.

Piena nozares saimniecības tāpat kā jebkura saimniecība nodarbina darbiniekus un maksā nodokļus, tādejādi veidojot ievērojamu daļu no valsts tautsaimniecības budžeta, līdz ar to ir jādomā tālākie valsts attīstības scenāriji, lai ne tikai glābtu nozari, bet arī nodrošinātu sociāli ekonomisko stabilitāti reģionos.

Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi importa aizliegumu lielākajai daļai pārtikas produktu no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kas atbalstījušas sankcijas pret Krieviju.