• Tweet

Latvija šogad atkal tērēs vairāk budžeta līdzekļus nekā nopelnījusi, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs atzīmēja, ka lai gan iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad nepieaug tik strauji kā cerēts, tomēr pie esošās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas, Latvijas ekonomika uzrāda labus rezultātus un ir Eiropas valsts ar vienu no straujākajām ekonomikas attīstībām.

Reirs norādīja, ka šajā situācija problēmas rada, tā sauktā, pieaugošā apetīte tērēt budžeta līdzekļus: “Šī apetīte aug neskatoties uz to, ka jau tagad nodokļu ieņēmumos un izdevumos ir atšķirības no plānotā,” uzsvēr Reirs.

Komentējot 155 miljonu eiro pārpalikumu, kas veidojies valsts budžetā pirmajos četros mēnešos, Reirs norāda, ka lielāko daļu no šiem līdzekļiem veido Eiropas fondu maksājumi par jau īstenotajiem projektiem un avansa maksājumi jaunajam plānošanas periodam.

Ministrs atzīmē, ka ņemot vērā, ka budžeta izdevumi uz gada beigām pieaug, Latvija atkal tērēs vairāk kā nopelnījusi, līdz ar to šī tendence tērēt vairāk nemazinās. 

Reirs atzina, ka viena no valdības prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot neapliekamo minimumu.

Jau vēstīts, ka finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

Savukārt komentējot ēnu ekonomikas iespaidu uz valsts budžetu, Reirs atzīst, ka valsts budžets no ēnu ekonomikas ik gadu var gūt papildu 50-70 miljonus eiro.

“Sajūtas saka tā, ka 50-70 miljonus eiro papildu līdzekļus no ēnu ekonomikas var iegūt. Gribu to arī apliecināt arī ar cipariem, piemēram, nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar izaugsmi ir augstāki. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests strādā un ēnu ekonomikas daļu samazina,” sacīja Reirs.

Jau vēstīts, ka 2014.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, praktiski nav mainījies, secināts Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa ikgadējā pētījumā, kāds tiek veikts jau piekto gadu.

Latvijā ēnu ekonomikas apjoms, kas izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014.gadā bija 23,5 procenti. Salīdzinot ar 2013.gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājies tikai par 0,3 procentiem.