Saeima: norma pieņemta sociālā budžeta krīzes dēļ
Saeima kā galveno argumentu, Satversmes tiesā aizstāvot pieņemtos grozījumus likumā Par sociālo apdrošināšanu, izmanto sociālā budžeta deficītu un tam draudošo bankrotu.
Savukārt šīs likuma normas apstrīdētāji tiesā norāda, ka likumi Latvijā tiek mainīti ačgārni un netiek ņemts vērā izvērtējums, kā normas ietekmē cilvēkus – darba ņēmējus.
Satversmes tiesa otrdien atklātā procesā sāka izskatīt lietu par personas tiesībām uz sociālo drošību, ka darba devējs nav pienācīgi veicis sociālās iemaksas vai tās nav veicis vispār (procesā izsludināts pārtraukums līdz novembra beigām).
No šā gada likumā par sociālo apdrošināšanu ir spēkā norma, saskaņā ar kuru strādājošie pensijām ir apdrošināti tikai tādā gadījumā, ja par viņiem faktiski ir veiktas sociālās iemaksas. Līdz šim darbinieki bija sociāli apdrošināti arī gadījumos, ja sociālās iemaksas bija tikai deklarētas. Tas pasargāja cilvēkus gadījumos, ja negodīgs darba devējs no algas ieturēja nodokli, bet valstij nenomaksāja.
Lietas izskatīšanā pieaicināta virkne ekspertu – Saeimas deputāti, starp kuriem ir gan tie, kuri par šādu normu likumā nobalsoja, gan arī tie, kuri balsoja pret un vēlāk vērsās tiesā, Labklājības un Finanšu ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti un citi.
Saeima šos grozījumus pieņēma pēc lielām diskusijām, jo Saeimas Juridiskais birojs jau pašā sākumā brīdināja par iespējamu tiesas procesu. Jāņem vērā, ka likuma norma, kas būtiski maina darba ņēmēja sociāli apdrošinātas personas statusu (proti, ja sociālās iemaksas ir tikai deklarētas, cilvēks nav apdrošināts pensijai), sākotnēji neparedzēja iespēju darba ņēmējam pašam samaksāt šo nodokli, ja viņš atklāj, ka sociālās iemaksas par viņu nav veiktas. Taču pēcāk grozījumi tika uzlaboti.
Tomēr, kā tiesā norādīja pieteikuma iesniedzēju pārstāvis advokāts Eduards Ikvilds, nav saprotams, kāpēc darbiniekam darba devēja vietā ir jāveic sociālas iemaksas, ja valsts to tieši darba devējam ir uzlikusi par pienākumu. Otrkārt, darba ņēmējs (izņēmums ir pašnodarbinātie) nemaz nevar pats nomaksāt nodokļus. «Ieviešot šādu sistēmu, Saeima ar savu lēmumu samazina cilvēku paļāvību tam, ka valsts spēj nodrošināt nodokļu iekasēšanu, bet negodīgiem darba devējiem rada motivāciju nemaksāt daļu nodokļu, zinot, ka darbinieki paši varēs samaksāt, ja darba devējs nenomaksās,» norāda E. Ikvalds. Pēc viņa domām, tas ir spilgts piemērs varas attiecībām ar ierindas pilsoni. Advokāts arī minēja apstākli, ka cilvēkiem nemaz nav pieejama informācija, kā viņam rīkoties gadījumos, ja atklājas nodokļu nemaksāšana.
Savukārt no Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa, kas pārstāv Saeimas viedokli, viedokļa izklāsta izriet, ka galvenais arguments, kā jau tika paredzēts, būs sociālā budžeta deficīts. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Saeima vispār pieņem šādas normas. Pēc G. Kusiņa teiktā, nākamgad sociālajā budžetā būs 14 miljonu iztrūkums, bet 2013. gadā – jau 160 miljoni latu (ieguvums no konkrētās normas gadā tiek lēsts ap 4 miljoniem latu). Saeimas aizstāvība arī stingri balstās uz faktu, ka cilvēki brīvi varot pārbaudīt, vai un kādas sociālās iemaksas darba devējs par darbinieku veic, un, ja cilvēki piekrīt algai aploksnē, valstij nav jāgarantē nekādas sociālās apdrošināšanas tiesības. Tomēr uz jautājumu, kādas ir reālās iespējas cilvēkam rīkoties, ja viņš atklāj, ka nodokļi netiek maksāti, atbilde ir: rosināt attiecīgā uzņēmuma maksātnespēju, vērsties tiesā vai pašam samaksāt nodokļus. Tieši šī pēdējā iespēja visvairāk mulsina – darba devējam ir tiesības no darbinieka algas noskaitīt sociālā nodokļa daļu, viņš var budžetā to nepārskaitīt, bet darba ņēmējs ir «tiesīgs» samaksāt šo nodokli vēlreiz.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedriskie mediji demonstrē augstāko demokrātijas izpausmi, ironizē Lembergs
Tā saucamie sabiedriskie mediji dod vārdu tikai tiem, kurus uzskata par pareizā viedokļa paudējiem, norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Pēc...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālākStraume: KNAB līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus
Līdz šim priekšvēlēšanu laikā fiksēti 38 aģitācijas pārkāpumi, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. "Šobrīd ir fiksēti...
Lasīt tālākLembergs: Kristovski pārstāv tieši tie paši advokāti, kas apkalpo Meroni
Kurzemes rajona tiesa noraidījusi politiķa Ģirta Valda Kristovska prasību pret Aivaru Lembergu par goda un cieņas aizskaršanu. Lembergs intervijā ventasbalss.lv atzina, ka ir pārliecināts,...
Lasīt tālākDarbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk