• Tweet

Finanšu ministrija apstiprina – nākamgad būs jāsavelk jostas, jo valsts budžets būs jākonsolidē par 0,4% no IKP jeb, kā aprēķinājusi Fiskālās disciplīnas padome – par 113,8 miljoniem eiro. FM apsver iespēju samazināt ministriju izdevumus, atteikties no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas vai paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norāda, ka budžeta konsolidācija būs jāveic, neskatoties uz to, ka Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem partneriem. Turklāt Labklājības ministrija virza grozījumus pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildu izdevumus 0,1% apmērā no IKP. Papildus tam jārēķinās, ka var rasties apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Ja tiek pieņemti LM virzītie grozījumi pensiju likumā un papildu vajadzībām atvēlēta ceturtdaļa no tā, ko šogad paredzēts tērēt jaunajām politikas prioritātēm, tad, pēc FM aprēķiniem, konsolidācijas apjoms jau būtu 0,7% no IKP.

«Tā nav joka lieta, un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs. Valdībai nāksies izšķirties starp sliktu un vēl sliktāku variantu. Variantu jau nav daudz,» atklāja N. Sakss.

Viens no variantiem ir samazināt izdevumus – vidēji katrai ministrijai par 5 procentiem, otrs – palielināt ieņēmumus. Pēc N. Saksa aplēsēm, būtiska fiskālā ietekme ir tikai trim nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim un sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Atsakoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par 1 procentpunktu, kā ir plānots (no pašreizējiem 23% uz 22%), ieņēmumi pieaugtu par 0,2% no IKP, taču, kā norāda FM, uz konsolidāciju efekts būtu tikai 0,04% no IKP, jo tikai 20% no IIN tiek novirzīti valsts budžetā. 80% nonāk pašvaldību budžetos. «Nav pamata domāt, ka pašvaldības šos papildu ieņēmumus uzkrās. Visticamāk tās attiecīgi palielinās izdevumus, līdz ar to efekts uz deficītu būs neitrāls. Šo situāciju varētu labot, attiecīgi mainot IIN proporciju starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu tā, lai pieaugums nonāktu valsts budžetā. Šādā situācijā konsolidācijas efekts būtu 0,2%. Arī sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana pēc būtības nerisina problēmu, jo šos līdzekļus nevar izmantot valsts pamatbudžeta izdevumu segšanai. Jāatzīmē, ka jau pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā 2016. gadā tiek prognozēts 0,4% no IKP pārpalikums, bet valsts pamatbudžetā 2% no IKP deficīts. Vēl lielāka pārpalikuma veidošana, attiecīgi pieļaujot lielāku valsts pamatbudžeta deficītu, radītu ilgtermiņa problēmas, jo sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums tikai pastiprinātu spiedienu palielināt šī budžeta izdevumus,» skaidroja N. Sakss. Pēc viņa teiktā, vistiešāko efektu uz valsts pamatbudžeta deficīta samazināšanu dotu izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. PVN palielināšana par 1 procentpunktu (no pašreizējā 21% uz 22%) dotu konsolidācijas efektu 0,3% no IKP.

«Jāatzīmē, ka minētie aprēķini ir vienkāršoti, tomēr tie pareizi raksturo iespējamās izvēles. Būtu maldīgi cerēt, ka varēs izvairīties no šiem sāpīgajiem lēmumiem. Ēnu ekonomikas apkarošanas efektam uz ieņēmumu palielināšanu ir noteiktas robežas, un tās jau lielā mērā ir sasniegtas 2015. gada budžeta izstrādē,» piebilda N. Sakss.

VIEDOKĻI

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Pirms vērtēt iespējamos pasākumus, vajadzētu pieminēt faktu, ka situācijas sarežģītība ekonomikā iezīmējās jau vismaz gadu iepriekš. Taču bija pirmsvēlēšanu laiks un situācija nespieda. Agrāka reakcija ļautu plašāk apspriest optimālos pasākumus, lai noturētu fiskālo disciplīnu. Tas, kā ritēs konsolidācija, būs atkarīgs no skatījuma koalīcijā – valdības stabilitātes. Šī būs iespēja atgriezties pie reformu darba kārtības, kas būtu vēlamais ceļš. Tomēr vieglākais ceļš jeb pēdējais salmiņš var kļūt ieņēmumu palielināšana, kas nozīmētu PVN palielināšanu. Tāpat iespējams, ka aktualizēsies akcīzes nodokļa jautājums. Primārais un reālākais stimulēšanas avots ir un tuvākajā laikā būs ES fondi un to pieejamība, kas nevedas. Tāpat pastiprināti jāturpina balstīt eksporta veicināšanas pasākumus, kas nedos tiešus un tūlītējus rezultātus, bet ļaus pozitīvāk skatīties vidējā termiņā. No izdevumu puses skatoties, ir skaidrs, ka drošībai tie tiks palielināti. Primāri tiks vētīti plānotie izdevumi jaunajām prioritātēm, pārskatīti investīciju projekti. Taču, ņemot vērā konsolidācijas pieredzi, visticamāk, primārais virziens būs ieņēmumu palielināšana, mazāk uz izdevumu rēķina, kas politiski ir grūtāk īstenojama. Ļoti iespējams, ka tiks atlikta solītā IIN samazināšana.

Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā:

– Lai ievērotu Fiskālās disciplīnas likumu, valstij ir trīs iespējas: strukturālas reformas, lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi; samazināt izdevumu apetīti; palielināt ieņēmumus. Strukturālas reformas… Tas jau malts gadu gadiem, un nekā jauna tur nav. Ieņēmumu palielināšanu var panākt, palielinot atsevišķus mazos nodokļus, piemēram, akcīzi degvielai un alkoholam. Bet galvenie jeb apjomīgākie soļi būtu samazināt ēnu ekonomiku, uz laiku atteikties no plānotā IIN samazinājuma; izlīdzināt nodokļus dažādiem ienākumu veidiem, t.sk. kapitāla pieaugumam. Var celt patēriņa nodokļus un NĪN mājoklim, kas ir vieglāk iekasējami un no kā grūtāk izvairīties. Bet nodokļu izmaiņām būtu jābūt saskaņā ar nākotnes vīziju, kāda nodokļu sistēma būs pēc gadiem pieciem, nevis haotiski raustīt katru gadu, lai vienkārši mazinātu budžeta deficītu.

Izdevumus mazināt… Gan jau katra ministrija redz kādas slēptās rezerves. Bet plašāks risinājums būtu de facto noskaidrot, kādus pakalpojumus valsts sniegs un kādus nesniegs. Tad šos līdzekļus var efektīvāk izmantot to pakalpojumu sniegšanai, kas tiešām paliks valsts un pašvaldību ziņā.