• Tweet

Pirmdien, 20.aprīlī, Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt speciālo pielaidi valsts noslēpuma objektam, informē VK.

“Ņemot vērā, ka esmu Latvijas Republikai lojāla un likumpaklausīga pilsone, esmu amatpersona, kura vienmēr iestājusies par tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu, par ko liecina visa mana līdzšinējā profesionālā darbība (20 gadu ilgs darba stāžs valsts darbā), kā arī man nav zināmi iemesli, kas bija pamatā SAB lēmumam par man izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanu, uzskatu šo SAB lēmumu par nepamatotu, bet tā pieņemšanas procedūru par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Latvijas Republikas Satversmes prasībām. Ievērojot minēto, pārsūdzu SAB lēmumu pilnībā,” norāda Dreimane.

“Pirms man izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanas SAB darbinieki neveica ar mani pārrunas, šādā veidā pārkāpjot klasificētajā Ministru kabineta instrukcijā noteikto procedūru, kā arī ignorēja sacīkstes un vienlīdzības principa ievērošanu. Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāja pamattiesībām, kas nostiprinātas Satversmes 92.pantā, iepriekš SAB četras reizes atteica man ierašanos uz pārrunām ar advokāta līdzdalību. Satversmes 92. pantā paredzētās tiesības ierobežošanas iespēja citos likumos nav paredzēta un, neieklausoties Latvijā atzīto juristu atziņās, ka Latvijas Republikas Satversme man paredz advokāta klātbūtni SAB pārrunās, SAB kategoriski atteicās īstenot pārrunas advokāta klātbūtnē. Uzskatu šo faktu par būtisku procedūras pārkāpumu speciālās atļaujas anulēšanas procesā. Uzskatu, ka valsts drošības iestāde SAB lēmumu pieņēmis prettiesiski, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par man nezināmiem faktiem,” skaidro E.Dreimane.

Arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzsvēris, ka “atteikums personai ierasties uz pārrunām kopā ar advokātu, ir nevajadzīgs tiesību ierobežojums, un tas neliecina par atklātu un labu valsts pārvaldību. Nevienu iestādi, tostarp arī drošības iestādes, lai cik nozīmīga funkcija tām būtu uzticēta, nevar uzskatīt par nekļūdīgu un absolūti pareizu – šāds uzskats drīzāk valda nedemokrātiskos režīmos, kad valsts aparāts darbojas nevis uz normatīvajos aktos strikti reglamentētiem kritērijiem, bet uzticību konkrētai personai (vai kādu iemeslu dēļ tās pasludināšanu par vienīgo pareizo). Tieši mūsu kopīgā interese par to, lai Latvija būtu tiesiska un demokrātiska valsts, liek tam pievērst īpašu uzmanību”.

“Tāpat aicinu rūpīgi izvērtēt masu medijos izskanējušo SAB direktora Jāņa Maizīša oficiālā paziņojuma, ka izsniegtās speciālās atļaujas anulēšana ir saistīta ar “darbu Valsts kancelejas darbu vadīšanā, t.sk., ar informācijas aprites jautājumu pārkāpumiem, dažādiem pārkāpumiem, kas ir veikti Valsts kancelejā” tiesiskumu, pamatotību un pietiekamību man izsniegtās speciālās atļaujas anulēšanai,” norāda Dreimane.

“Individuāli strādājot ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, es nekad neesmu pieļāvusi valsts noslēpuma aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumus. Savukārt kā iestādes vadītāja valsts drošības jautājumus jau no pirmās amata pildīšanas dienas esmu uzskatījusi par prioritāriem un esmu pielikusi visas iespējamās pūles, lai sakārtotu gan Ministru kabineta ēkas kompleksa drošības režīmu, gan valsts noslēpuma objektu aprites prasības,” uzsver Dreimane.

Valsts kancelejas dati liecina, ka Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011.gada. Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā.

Jau ziņots, ka SAB atņēmis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas direktorei Dreimanei.