• Tweet

Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš NRA.lv aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.

E. Levits līdzīgi Vienotību pārstāvošajai Sandrai Kalnietei kā viens no iespējamajiem Valsts prezidenta kandidātiem tika piesaukts jau pirms 2007. gada vēlēšanām, kurās uzvaru guva vēlāk Saeimu atlaidušais Valdis Zatlers. Toreiz E. Levits laikus atsauca savu kandidatūru, jo saprata, ka starp parlamentāriešiem nespēs gūt pietiekamu atbalstu.

Koalīcijas klupšanas akmens arī E. Levita kandidatūras kontekstā joprojām ir Zaļo un zemnieku savienība – tas nav viņu kandidāts. Īsto un vienīgo tā joprojām meklē, bet Saeimas namā reti kurš šaubās, ka atbalstu no šī politiskā spēka gūs tikai tā paša izvirzīts kandidāts (vai kāda koalīcijas partnera piedāvātais, ja vien varētu iegūt premjera amatu).

Šobrīd valdību stūrējošās Vienotības rindās atbalsts E. Levita kandidatūrai būtu. Tiesa, tas nebūtu visu frakciju aptverošs. Tādēļ, lai ievēlētu cienījamo juristu Valsts prezidenta amatā, Nacionālajai apvienībai un Vienotībai vajadzētu spēt vienoties ar opozīcijā esošajām partijām.

Tajās rast atbalstu E. Levita kandidatūrai būtu tikpat sarežģīti, kā, neupurējot esošo varas balansu – Vienotības premjeru, Nacionālās apvienības Saeimas priekšsēdētāju un ZZS Valsts prezidentu –, pārliecināt ZZS balsot par viņu.

Piemēram, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norāda, ka saskaņā ar viņa vadītās partijas izpratni Valsts prezidents blakus citām viņa īpašībām un kvalitātēm drīkst būt tikai tāds, kas vismaz reizi jau izbaudījis vēlētāju uzticību un tapis ievēlēts pašvaldībā, Saeimā vai Eiropas Parlamentā. E. Levits šiem kritērijiem nekvalificējas.

Arī Saskaņas rindās rast atbalstu ideoloģisko pretinieku virzītam kandidātam būtu problemātiski. Jo vairāk tāpēc, ka spēcīgākā opozīcijas partija līdzīgi saviem oponentiem koalīcijā joprojām slēpj savus Valsts prezidenta amata kandidātus un, visticamāk, vienu no tiem izspēlēs tikai tad, ja redzēs, ka koalīcija vienoties par savu nespēs.

Tāpēc var prognozēt, ka arī šoreiz, nevēloties kļūt par neievēlētu Valsts prezidenta amata kandidātu, E. Levits no šī goda atteiksies.

E. Levits, kurš šobrīd ir Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, 1955. gadā dzimis Latvijā, taču būtisku savu dzīves daļu pavadījis ārpus tās robežām. Proti, 1977. gadā līdz ar ģimeni pameta tolaik Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku un savas gaitas turpināja Vācijas Federatīvajā Republikā, kur 1982. gadā Hamburgas universitātē pabeidza Juridisko fakultāti un vēlāk Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes politisko zinātņu nodaļu.

Uz atgriešanos tēvzemē pārāk ilgi viņam nebija jāgaida. Spēkā pieņemoties atmodas kustībai, viņš iesaistījās Latvijas Tautas frontē, kļuva par tās domes locekli un bija 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors.

Vēlāk iemēģinājis roku arī diplomātijā un laikā no 1992. līdz 1993. gadam bija Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē, tad kļuva par Ministru prezidenta biedru, tieslietu ministru no nu jau politiskajā aizsaulē aizgājušā Latvijas ceļa saraksta. Vēlāk, pārtraucot aktīvu dalību politikā, viņš atgriezās pie diplomātijas, bet kopš 1995. gada atgriezies pie akadēmiskajām saknēm – jurisprudences.