• Tweet

Līdzīgi kā piensaimnieki, arī Latvijas dārzeņu audzētāji aizvien izjūt Krievijas noteiktā embargo sekas un jaunā sezona tiek gaidīta ar neziņu un cerībām saņemt palīdzību no valsts.

Lai arī veikalu plauktos jau nonākuši pirmie Latvijā izaudzēti gurķi, dārzeņu audzētāji uz šo gadu raugās ar bažām. Krievijas noteiktā embargo dēļ dārzeņu cenas Latvijā kritušās par 30-50% un audzētāju peļņa ir krietni mazākā kā sākotnēji prognozēts.

„Ir diezgan daudz zemnieku, kuri vēl nezina, vai varēs nopirkt sēklas, vai pietiks nauda. Daļai iespējams nauda pietrūks, un tas nozīmē, ka pastāv risks samazināt platības, jo nav vērts nopirkt lielai platībai sēklas un pēc tam, lai to iesētu kaut vai degviela pietrūks, lai varētu uz lauka izbraukt,” LTV raidījumā “Rīta Panorāma” stāsta kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.

Arī šis gads dārzeņu audzētājiem solās būs grūts un neziņu pilns, tāpēc palīdzība tiek sagaidīta arī no valsts puses. Kā spriež  kooperatīvā sabiedrībā „Baltijas dārzeņi”, valsts varētu vēl vairāk nākt pretī, piemēram, samazinot nodokļus:”PVN ir viens no parametriem, ar kuru legāli Latvijas valsts var palīdzēt saviem ražotājiem. Viens ir Eiropas un valsts subsīdijas , bet tur mums ir grūti cīnīties ar veco Eiropu, un otra ir nodokļi. Viens ir darbaspēka nodokļi, un otrs ir PVN,” saka kooperatīva izpilddirektors Jānis Bušs.

Tomēr zemnieku cerības uz samazinātu PVN ir niecīgas, ņemot vērā Saeimā noraidītos priekšlikumus. Uz to mudina domāt arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izteikumi, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas precēm nenesīs gaidīto efektu.

Tikmēr PVN samazinājumu daudzkārt ierosinājuši gan zemnieki, gan opozīcijas partiju pārstāvji. Zemnieki, kuri pašlaik cieš no Krievijas embargo radītajā sekām, vairākkārt norādījuši uz Eiropas valstu atšķirīgo nodokļu politiku, taču, šķiet, valdība aizvien nevēlas sadzirdēt lauksaimnieku palīgā saucienus.

Tikmēr dārzeņu audzētājiem tiek ieteikts savā starpā kooperēties. Šai idejai piekrīt arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: “Būtu ļoti labi, ja kooperatīvi savā starpā labāk saprastos, mēģinātu kopīgi risināt pārdošanas problēmas lielajos tīklos,” saka Dūklavs.

Situācijā, kurā šobrīd dārzeņu cenas ir tik zemas, ka nākas tos tirgot zem pašizmaksas, iespējams apvienošanās kooperatīvos būtu labākā ideja, tomēr dārzeņu audzētāji turpina cerēt arī uz palīdzību no valsts puses.

Kā jau iepriekš ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi importa aizliegumu lielākajai daļai pārtikas produktu no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kas atbalstījušas sankcijas pret Krieviju.