Eiropā šogad kartupeļiem īpaši zemas cenas
Eiropā šobrīd kartupeļiem ir ļoti zemas cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Deficīts pagājušajā gadā radīja platību palielinājumu šogad. Lielākas platības kombinācijā ar labvēlīgajiem laika apstākļiem (augstas vidējās ražas) ir galvenie faktori, kuri nosaka, ka šogad ražas ir ļoti augstas. Pārprodukcija ir ne tikai Eiropā, bet arī citās pasaules daļās, tāpēc eksporta iespējas ir ierobežotas. Daudzi ražotāji nogaida uz labākām cenām, kuras ir atkarīgas no ziemas bardzības.
˝Eiropas kartupeļu tirgus līdz jaungadam būs lēns, jo piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu. Tirdzniecība praktiski nekustas, noskaņojums tirgū ir kluss, un cenas ir ārkārtīgi zemas. Beļģijā kartupeļu pakošanas stacijās kartupeļu cenas nokritušas līdz 5-6 eiro centiem/kg. Šie procesi ir izsaukuši lētāku importa kartupeļu ienākšanu Latvijas tirgū un arī turpmāk turēs cenas salīdzinoši zemā līmenī˝, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.
Austrumeiropā un Krievijā ražas arī ir labas, bet kvalitāte – slikta. Tāpēc šajos reģionos ir importa pieprasījums, jo iespējams nopirkt kvalitatīvākus kartupeļus par zemu cenu.
Šāda situācija kādu laiku saglabāsies. Rietumeiropas pakotājiem siltais laiks rada problēmas, jo kartupeļus ir grūti atdzesēt. Tāpēc nākas meklēt eksporta iespējas – Vidējie Austrumi, Austrumeiropa, Krievija. Šīs iespējas gan ir īstermiņa un saistās ar ārkārtīgi zemajām cenām. Turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, kā lielie krājumi Rietumeiropā uzglabāsies. Ja kvalitāte pasliktināsies, pakotāji turpinās eksportu, vēl vairāk pazeminot cenas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk