• Tweet

Ņemot vērā pašreizējo Latvijas finansiālo situāciju, valdība otrdien neatbalstīja priekšlikumu piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Šodien Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par samazināto PVN likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Tajā secināts, ka galvenie ieguvēji no samazinātās likmes būtu nevis mazturīgie iedzīvotāji, bet gan iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem. Turklāt tiktu zaudēta būtiska daļa budžeta līdzekļu.

Samazinot PVN likmi pārtikai, ieguvēji nebūs mazāk nodrošinātie iedzīvotāji vai vietējie ražotāji – gluži pretēji. Vislielākie ieguvēji būtu tieši turīgākie iedzīvotāji, kā arī ārvalstu ražotāji un lieltirgotāji, norāda FM.

FM norāda, ka samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem, lai atbalstītu mazāk turīgo iedzīvotāju grupu, nav efektīvs instruments. Lielāku ieguvumu no samazinātās likmes pārtikas produktiem iegūtu tieši turīgākās mājsaimniecības. Lai gan mazturīgākie iedzīvotāji proporcionāli tērē vairāk pārtikai nekā turīgākie iedzīvotāji, rēķinot absolūtos skaitļos, lielāku ieguvumu no samazinātās likmes pārtikas produktiem iegūst tieši turīgākās mājsaimniecības.

PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Pastāv citi daudz efektīvāki veidi, kā risināt sociālos jautājumus. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupu daudz efektīvāk ir atbalstīt ar tiešo nodokļu atvieglojumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūtu tādus pašus labumus, kādus personas ar maziem ienākumiem, uzsvēra FM.

Runājot par budžeta ieņēmumiem, Latvijā PVN ir nozīmīgs budžeta finansēšanas avots. Ik gadu tas nodrošina vidēji 25% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai vidēji 7% no iekšzemes kopprodukta. Samazinot šos ieņēmumus, valsts ierobežo arī iespējas risināt dažādas sociālas problēmas. Līdz ar to maznodrošinātie iedzīvotāji vairāk zaudētu, nekā iegūtu.

FM norāda, ka kopējā atvieglojumu ietekme uz budžetu par precēm vai pakalpojumiem, ko neapliek ar PVN, 2013. gadā ir 690,5 miljoni eiro jeb 41,4%, salīdzinot ar faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Jāatzīmē, ka ar PVN neapliekamām precēm un pakalpojumiem neiegūtās summas pieaugums 2013. gadā ir straujāks par kopējā PVN ieņēmumu pieaugumu (4,9%).

Izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, valsts budžeta ieņēmumi 2015. gadā būtu par 194,8 miljoniem eiro mazāki.

Tiek norādīts, ka samazinātā PVN likme būtu grūti administrējama kā valstij, tā nodokļa maksātājiem. Lai nodrošinātu budžetā maksājamā PVN aprēķināšanu, uzņēmumiem atsevišķi ir jāuzskaita ar PVN standartlikmi un ar samazināto PVN likmi apliekamie darījumi, savukārt nodokļu administrācijai ir jāuzskaita un jāreģistrē nodokļu maksātāji un ar nodokļiem apliekamie objekti. Turklāt dažādi izņēmumi sarežģī nodokļu iekasēšanu un rada papildus administrēšanas izmaksas.

Jau vēstīts, ka PVN samazinājumu daudzkārt ierosinājuši gan zemnieki, gan opozīcijas partiju pārstāvji.

Zemnieki, kuri pašlaik cieš no Krievijas embargo radītajā sekām, vairākkārt norādījuši uz Eiropas valstu atšķirīgo nodokļu politiku.