Valdība par IKP pieaugumu kļūst skeptiskāka
Valdība samazinājusi prognozi nākamajam gadam par iekšzemes kopprodukta izaugsmi par pusotru procentpunktu. Tas teorētiski var nozīmēt, ka nākamā gada valsts budžetam būs nepieciešama lielāka konsolidācija, nekā plānots līdz šim.
Ja līdz šim plānotā iekšzemes kopprodukta izaugsme nākamajam gadam bija paredzēta 4% līmenī, tad šobrīd valdība rēķinās ar 2,5% izaugsmi, kas pēc būtības var nozīmēt to, ka budžetam būs nepieciešama lielāka konsolidācija, nekā paredzēts līdz šim, preses konferencē pēc budžeta apspriešanas valdībā atzina finanšu ministrs Andris Vilks. Prognoze esot samazināta, jo valdība ņem vērā iespējamos ekonomikas satricinājumus, kurus izraisīs norises Eiropas ekonomikā.
Tomēr finanšu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka prognozes ir ļoti konservatīvas un pastāv reāla iespēja, ka konsolidācijai pietiks ar līdz šim prognozētajiem līdzekļiem.
Finanšu ministrs un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja, ka nākamā gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ieplānoti 3,2 miljardi latu, bet sociālā budžeta – 1,4 miljardi latu. Premjers apliecināja, ka visām ministrijām ir jārēķinās, ka no bāzes izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem tiks atskaitīti budžeta konsolidācijai nepieciešamie – apmēram 120 miljoni latu. Jautāts, vai jaunās valdības ministri to apzinās un ir gatavi samazināt savu ministriju budžetus, premjerministrs apliecināja, ka ministri to apzinās un valdība ir pietiekami laba, lai šajā jautājumā konstruktīvi sastrādātos.
Plānotie nākamā gada budžeta ieņēmumi gan vēl nav pat ieskicēti, jo esot nepieciešamas papildu konsultācijas, informēja finanšu ministrs A. Vilks.
Neraugoties uz prognožu mazināšanu, amatpersonas tomēr pauda pārliecību, ka nākamajā gadā turpinās sarukt bezdarba līmenis un stabili attīstīties visas nozares.
Bez nākamā gada budžeta apspriešanas valdība apstiprināja izmaiņas arī likumā par budžeta un finanšu vadību. Šo likumu papildinās ar normu, kas finanšu ministram dos tiesības lemt par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij pieder izšķiroša ietekme. Valdības sēdē V. Dombrovskis neslēpa, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nepieciešamības gadījumā veiktu ieguldījumus problēmās nonākušajā nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Finanšu ministrs gan šādu lēmumu nevarēs pieņemt gluži vienpersoniski. Akcepts šādam lēmumam būs jādod arī parlamentāriešiem.
Likuma grozījumi Saeimai būs jāskata steidzamības kārtībā, lai tie spēku iegūtu jau nākamā gada sākumā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālāk