• Tweet

Nākamgad Latvijas iedzīvotājus skars būtiskas izmaiņas vairākos likumos, kas spēkā stāsies ar 2015. gada 1. janvāri.

Sākot no 1. janvāra no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro tiks palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs. Izmaiņas gaidāmas arī Darba likumā. Ar 2015.gadu noteikti jauni pienākumi, atbildība un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Izmaiņas skar arī darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Vērienīgais izmaiņas gaidāmas arī sociālo pabalstu saņemšanā. Iesākoties Jaunajam gadam tiks atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem. Turpmāk ģimenes valsts pabalsts būs atkarīgs no bērnu skaita. Par pirmo bērnu ģimenes valsts pabalsts būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un katru nākamo bērnu – 34,14 eiro. Tāpat noteikti likumgrozījumi, kas paredz pabalstu plašākam lokam bērnu, kuriem ir celiakija. Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.

Ievērojamas likuma izmaiņas gaidāma arī nodokļu ziņā. No 24 uz 23 procentiem tiks samazināta algas nodokļa likme. Nodokļu atvieglojumi tiks noteikti arī par bērniem, kas strādā vasaras brīvlaikā, proti, jaunie likumgrozījumi paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām piemēros arī par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kas mācās un vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu. Tiks palielināts arī mikrouzņēmuma ienākuma nodoklis.2015.gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteikta 11 procentu apmērā līdzšinējo 9 procentu vietā.

Jaunie likumi paredz arī par vienu brīvdienu vairāk. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena noteikta par svētku diena, un, ja noslēguma koncerts iekritīs sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būs brīvdiena.

Stingrāka kontrole tiks noteikta arī amatpersonām, kurām, sākot no jaunā gada, būs jāsniedz sīkākas ziņas par saviem ienākumiem un mantu. Valsts amatpersonai deklarācijā būs jānorāda informācija par patiesā labuma guvēju no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem.

Izmaiņas skar arī zemes nodokli. Piespiedu nomas gadījumā nebūs jāmaksā zemes nodoklis. Īpašniekiem, kuru māja atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala, vairs nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.

Turpmāk iedzīvotāji varēs izvēlēties elektrības piegādātāju. Mājsaimniecības elektroenerģiju no 1.janvāra var pirkt brīvajā tirgū, izvēloties piegādātāju, savukārt mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm elektrības cena saglabājas starta tarifa līmenī.

Likuma izmaiņas skar arī būvniecības kontroli. Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību no jaunā gada nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.

Izmaiņas skars arī zvejniekus, proti, zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem.

No 1.janvāra iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinformācijas birojs. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.

Noteikta arī jauna kārtība likumu ierosināšanai. Visus desmitās daļas vēlētāju parakstus, kas nepieciešami kāda likuma ierosināšanai, turpmāk būs jāsavāc šim nolūkam izveidotai iniciatīvas grupai. Parakstus varēs apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.

1.janvārī stājas spēkā arī jauns tiesiskais regulējums šķīrējtiesu izveidei un darbam. Pastāvīgo šķīrējtiesu varēs izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, un tajā būs jābūt ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesai jābūt piemērotām telpām, savai lietvedībai un ar apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likums paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte. Līdz šim Latvijā bija reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

No 1. janvāra beigs pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. Latvijā, turpinoties pārejai uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, no 2015.gada Augstākā tiesa (AT) krimināllietas skatīs vienīgi kasācijas kārtībā. Jaunā sistēma paredz, ka visas lietas pirmajā instancē iztiesās rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas kārtībā – apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē – attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē – AT Senāts.

No 1. janvāra stājas spēkā jauns regulējums, kas noteiks valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas un kapitāla daļu pārvaldības kārtību.

Izmaiņas skar arī Zemes pārvaldības likumu. Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā esošas neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību.