Speciālisti paredz, ka eirozonas ekonomika 2015. gadā pieaugs straujāk nekā šogad
Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast atklāj, ka, lai arī šī gada pēdējo mēnešu rādītāji ir bijuši vājāki par šī gada pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, nākamgad Eirozonas ekonomika augs nedaudz straujāk, IKP pieaugumam sasniedzot 1.3%, pretēji 0.8% šogad. Laikā no 2016. – 2018. gadam Eirozonas izaugsmei būtu jāpaātrinās līdz 1.7% gadā.
Kā uzskata EY ekonomisti, būtiskāko atbalstu Eirozonas ekonomika radīs iekšējā tirgū, kur mājsaimniecības iegūs no krītošām enerģijas cenām, kas, attiecīgi, stiprinās mājsaimniecību patēriņu, kam vajadzētu augt par 1.3% nākamgad, pretēji vien 0.8% pieaugumam šogad. EY pētnieki norāda, ka daudzu Eirozonas valstu iedzīvotāji saņem negaidītu, būtisku izdevumu ietaupījumu uz enerģijas, it īpaši degvielas, cenas krituma rēķina, ņemot vērā, ka naftas cena nokritusies līdz aptuveni 85 ASV dolāru par bareli līmenim pēc tam, kad tā turējās virs 100 ASV dolāru robežas gandrīz četrus gadus (15 ceturkšņus pēc kārtas).
Eirozonas ekonomikas izaugsmi nākamgad stiprinās arī lielāks eksporta pieprasījums Lielbritānijā un ASV, kas pēc krīzes atgūstas straujāk. Nākamgad Eirozonas eksporta izaugsmei būtu jāpārsniedz 3% robeža, bet gadu vēlāk 4% līmeni. Eksporta izaugsme pie tam sekos pat neskatoties uz zemāku pieprasījumu straujas attīstības valstīs, norāda EY eksperti.
“Tuvāko gadu laikā Eirozona iegūs zināmu izaugsmes stabilitāti pēc ieilgušajiem pēckrīzes gadiem. Taču jāņem vērā, ka Eirozonas spējas pārciest vēl kādu krīzi vai absorbēt ārējus šokus tuvāko gadu laikā var būt teju izsmeltas, jo Eirozonas arsenālā sāk trūkt efektīvu līdzekļu ekonomikas stimulēšanai. Proti, septiņām Eirozonas valstīm valsts parāds jau ir virs 90% no IKP, bet piecām tas pārsniedz 100%, kas ierobežo fiskālās politikas iespējas. Tāpat arī finansēšanas likmes vairs nav kur būtiski samazināt, kas nozīmē, ka jaunas krīzes gadījumā, Eiropas Centrālai bankai būtu jālieto radošāki risinājumi, piemēram, valstu parādzīmju uzpirkšanas programmas,” stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.
EY apskats paredz, ka, lielā mērā pateicoties Eiro vērtības samazinājumam, būs izdevies novērst arī deflācijas draudus un inflācijas līmenis pēc tikai 0.5% šogad augs līdz 0.9% nākamgad un 1.4% 2016. gadā. EY neparedz Eiro vērtības izaugsmi tuvākajos gados un uzskata, ka 2017. gada sākumā Eiro vērtība būs aptuveni 1.20 ASV dolāri par Eiro, pretēji aptuveni 1.33 līmenim šī gada trešajā kvartālā.
Eirozonas izaugsmes kursu atbalsta arī neliels investīciju līmeņa pieaugums, kur EY pētnieki paredz 1.2% izaugsmi nākamgad, pretēji vien 0.5% šogad. Investīciju pakāpenisko atgūšanos stiprina pārliecība par banku sektoru, kas pavisam nesen izturējis Eiropas Centrālās bankas stresa pārbaudes, kā arī kopējs pieprasījuma vides uzlabojums vienotās valūtas zonā, norāda EY ekonomisti.
Vēl par tēmu:
Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākLatvija un Turcija stiprina sadarbību dronu industrijā un aizsardzības tehnoloģijās
Šonedēļ Ankarā, Turcijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Turcijas aizsardzības ministru Jašāru Gileru (Yaşar Güler) un Turcijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem, lai...
Lasīt tālākSiliņa pēc labas gribas koalīcijas sarunas: mūsu spēja būt vienotiem izšķir Ukrainas nākotni
Ministru prezidente Evika Siliņa trešdien, 13. augustā, piedalījās labas gribas koalīcijas sanāksmē, kurā Eiropas līderi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Amerikas Savienoto Valstu...
Lasīt tālākValsts prezidents: jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu ķīlniekus, kā arī novērstu cilvēku ciešanas Gazas joslā
5. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Valsts prezidentu Īzaku Hercogu (Isaac Herzog), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu...
Lasīt tālākBraže Prāgā: bez drošības nav labklājības – ar Čehiju esam vienotas pret draudiem un par izaugsmi
Čehijas ieguldījums Latvijas un NATO Austrumu flanga drošībā, atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana, ES un NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, divpusējā sadarbība drošībā...
Lasīt tālākBraže NATO samitā Hāgā: sabiedroto vienošanās novirzīt aizsardzībai 5% no valstu IKP ir vēsturiska
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže 24. un 25. jūnijā piedalījās NATO samitā Hāgā, Nīderlandē. ”NATO samitā Hāgā...
Lasīt tālākInformācija Latvijas valstspiederīgajiem par situāciju Izraēlā
Ņemot vērā šī brīža nopietno drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos Izraēlā uzturēties bumbu patvertņu tuvumā...
Lasīt tālākMieriņa par ES nākotni: esam vienā laivā, kas kopīgiem spēkiem jāstūrē uz priekšu
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirmdien, 12.maijā, Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzrunājot klātesošos Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferences panelī...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālāk