Novembrī degvielas cenām novērojams straujš kritums
Apkopotie novembra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar oktobra datiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 85,9% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 5% gadījumu, savukārt 9,1% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Degvielas cenām Latvijā novembrī bija vērojams straujš kritums – par 4-7%. Pasaules naftas cenas novembrī turpināja samazināties- vidēji cenas mēneša laikā samazinājās par 15%. Novembra beigās pasaules degvielas cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā.
Tradicionāli novembrī pārtikas cenām ir vērojams neliels pieaugums, ko apliecina arī novembra cenu monitoringa dati. Atsevišķiem dārzeņiem (tomātiem, saldajiem pipariem) un augļiem (vīnogām, āboliem) cenas pieauga, bet pašmāju dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem) cenas turpināja samazināties.
Dārgāka atsevišķos gadījumos kļuvusi cūkgaļas karbonāde, minerālūdens un brendijs. Cenas samazinājums savukārt atsevišķos gadījumos novērots rīsiem, griķiem, auzu pārslām, cukuram, apelsīnu sulai, šampanietim, vīnam un saulespuķu eļļai.
Cenu svārstības abos virzienos bija vērojamas arī piena produktiem, tomēr lielākajai daļai piena produktu cenas nemainījās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.
Novembrī cenas nav mainījušās saimniecības precēm – veļas pulverim un cauruļu tīrāmajam līdzeklim, savukārt personīgās aprūpes preces atsevišķos gadījumos kļuvušas dārgākas.
Arī pakalpojumiem novembrī cenas lielākoties saglabājušās nemainīgas, tomēr atsevišķi cenu svārstību gadījumi novēroti autostāvvietu pakalpojumiem, apavu remonta pakalpojumiem, kā arī muzeju apmeklējumam.
Pārtikas produktu cenas novembrī lielākoties palikušas nemainīgas, tomēr novēroti arī atsevišķi cenu svārstību gadījumi. Makaronu cena svārstījusies abos virzienos – deviņos gadījumos cena pieaugusi par 12-17 eiro centiem (11,21%-18,48%), bet septiņos gadījumos samazinājusies 8-10 eiro centu apmērā (6,67%-7,41%). Rīsu cena sešos gadījumos samazinājusies 1-4 eiro centu apmērā (1,08%-4,04%). Sešos gadījumos lētāki kļuvuši arī griķi – to cena samazinājusies 2-10 eiro centu apmērā (1,80%-8,40%). Savukārt septiņos gadījumos cena par 1 eiro centu (1,18%) samazinājusies auzu pārslām.
Cena nemainīga saglabājusies dažādu veidu maizēm.
Svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās nemainīgas – tās lielākoties nav mainījušās svaigam cūkgaļas šķiņķim, broileru stilbiņiem un liellopa gaļai. Cūkgaļas karbonādes cena trīs gadījumos pieaugusi par 37 eiro centiem (6,39%).
Desu un žāvējumu produktu grupā cenas lielākoties nav mainījušas – cenas palikušas nemainīgas saglabājušās dažāda veida desām, kā arī cīsiņiem un pelmeņiem.
Zivju un zivju izstrādājumu produktu grupā cenas nav mainījušās svaigam lasim, krabju nūjiņām, makrelei un siļķu rolmopšiem.
Novembrī cenas piena produktiem lielākoties saglabājušās nemainīgas – cena nav mainījusies dažādu veidu sieriem. Septiņos gadījumos piena cena pieaugusi 13-20 eiro centu apmērā (14,61%-24,39%), savukārt biezpiens četros gadījumos pieaugusi par 19 eiro centiem (25%). Kefīra cena piecos gadījumos samazinājusies par 22 eiro centiem (20,18%). Astoņos gadījumos lētāks kļuvis sviests – tā cena samazinājusies 9-12 eiro centu apmērā (5,70%-7,45%).
Saulespuķu eļļas cena divos gadījumos samazinājusies par 20 eiro centiem (7,43%).
Atsevišķos gadījumos novērotas cenu svārstības augļu cenām. Āboli četros gadījumos kļuvuši dārgāki par 4 eiro centiem (4,71%). Arī vīnogu cena četros gadījumos pieaugusi par 10 eiro centiem ( 5,92%).
Cenu svārstības novērotas arī dārzeņiem. Astoņos gadījumos cena pieaugusi sarkanajiem pipariem – pieaugums novērots 30-36 eiro centu apmērā (18.87%-22,64%). Piecos gadījumos dārgāki par 40 eiro centiem kļuvuši tomāti (25,81%). Desmit gadījumos lētāki kļuvuši burkāni – to cena samazinājusies 2-3 eiro centu apmērā (6.90%-9,38%). Septiņpadsmit gadījumos lētāki kļuvuši kāposti- to cena samazinājusies par 3-4 eiro centiem (8,57%-13,79%).
Nemainīga cena lielākoties saglabājusies tādiem ikdienā bieži lietojamiem produktiem kā sāls, garšvielas, tēja un kafija. Minerālūdens cena divos gadījumos pieaugusi par 4 eiro centiem (7,27%). Cukurs savukārt četros gadījumos kļuvis lētāks par 1-2 eiro centiem (0,82%-1,65%). Lētāka kļuvusi arī apelsīnu sula – četros gadījumos novērots cenas samazinājums 4 eiro centu apmērā (2,88%).
Alkoholisko dzērienu grupā cenas nav mainījušās alum, sidram, degvīnam un viskijam. Brendija cena divos gadījumos pieaugusi par 53 eiro centiem (6,63%).Trīs gadījumos vīna cena samazinājusies par 40 eiro centiem (7,71%), trīs gadījumos lētāks kļuvis arī šampanietis- tā cena samazinājusies par 19 eiro centiem (4,06%).
Pievēršoties atlikušo preču grupu apskatam – cenas nav mainījušās saimniecības precēm (veļas pulveris, trauku mazgājamais līdzeklis, cauruļu tīrāmais līdzeklis). Cenu svārstības lielākoties nav novērotas arī personīgās aprūpes precēm (šampūns un zobu pasta), taču septiņos gadījumos dārgākas par 6 eiro centiem (15,38%) kļuvušas ziepes, savukārt dušas želejas cena sešos gadījumos pieaugusi par 3 eiro centiem (1,42%). Cenas nemainīgas saglabājušās presei. Atsevišķu medikamentu cena divos gadījumos pieaugusi par 14 eiro centiem (9,52%).
Novembrī, tāpat kā oktobrī novērots degvielas cenu kritums.
Pakalpojumu cenas novembrī lielākoties saglabājušās nemainīgas. Cenu izmaiņas lielākoties nav novērotas ķīmisko tīrītavu pakalpojumiem, veļas mazgāšanas pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, skaistumkopšanas pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem.
Tomēr novēroti arī atsevišķi cenu svārstību gadījumi – tā piemēram vienā gadījumā cena no EUR 7,11 uz EUR 6,00 samazinājusies apavu remonta pakalpojumiem. Savukārt autostāvvietas cena vienā gadījumā pieaugusi no EUR 3,41 uz EUR 3,50.
Sezonalitātes ietekmē lētāks kļuvis muzeja apmeklējums – tā cena samazinājusies no EUR 4,27 uz EUR 2,13.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk