Ministru prezidente: jāveido pilna spektra aizsardzības un atturēšanas politika Baltijas reģionā
Ceturtdien, 20.novembrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu alianses drošības un aizsardzības stiprināšanu pēc Krievijas agresijas Ukrainā, Velsas samita lēmumu iedzīvināšanu, informē Ministru kabineta Preses dienests.
Tai skaitā NATO Gatavības rīcības plānu, kā arī stratēģiskās komunikācijas nozīmi, īpaši tā dēvētā „hibrīdkara modeļa” kontekstā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma pateicās par NATO iesaisti un noteikto rīcību, stiprinot drošību Baltijas valstīs pēc Krievijas agresijas Ukrainā. „Krievijas agresija Ukrainā un starptautisko tiesību neievērošana ir iedragājusi stratēģisko drošības vidi, tādēļ arī NATO piemērojas šīm izmaiņām, t.sk., nostiprinot sabiedroto drošību un īstenojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus. NATO ir aizsardzības savienība, tā nevienu neapdraud, bet nodrošina sabiedroto drošību. NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīga un apliecina NATO klātbūtni Latvijā. Mēs ļoti augstu novērtējam kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus mūsu reģionā,” uzsver L.Straujuma.
Tikšanās laikā pārrunāti arī NATO samitā Velsā pieņemtie lēmumi, kas ir stratēģiski ļoti svarīgi Latvijai un Baltijas reģionam, t.sk., NATO Gatavības rīcības plāns, kas paredz turpināt un stiprināt pieņemtos kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus, kas tiek īstenoti kopš Krimas okupācijas un aneksijas. Plāns ir vērsts uz alianses dalībvalstu aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanu, lai adekvāti varētu stāties pretim izaicinājumiem.
J.Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Latvijas apņemšanos vēlākais līdz 2020.gadam panākt aizsardzības budžetu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmēra, tāpat kā Igaunijā. „Latvijas lēmums palielināt finansējumu aizsardzībai ir apsveicams, turklāt svarīgi ir ne tikai rast finansējumu, bet investēt to tālredzīgi un nepieciešamajās sfērās. Esmu guvis pārliecību, ka Latvija rīkojas pārdomāti. Investīcijas drošībā un aizsardzībā ir katras valsts pienākums, arī miera laikos,” norādīja J.Stoltenbergs.
L.Straujuma apliecināja, ka ārējā un iekšējā drošība ir valdības prioritāte.
NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja arī Latvijā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi, izceļot tā nozīmi aizsardzības spēju stiprināšanā, lai stātos pretī hibrīdkara draudiem.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
