Labākie mediju rādītāji Baltijā – Igaunijā
No Baltijas valstīm Igaunijā ir vislabākā situācija gan finanšu, gan sabiedrības uzticības, gan patēriņa, gan brīvības ziņā, liecina jaunākais Re:Baltica pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas populārāko tirgus spēlētāju finansēm.
Sarukuši ienākumi, aizgājuši lielie, starptautiskie spēlētāji un atkritiens preses brīvībā Latvijā – tādi ir trīs galvenie zaudējumi, aplūkojot Baltijas populārāko mediju situāciju piecus gadus pēc pasaules finanšu krīzes sākuma.
Re:Baltica jaunākajā pētījumā pirmo reizi apkopoti finanšu un auditorijas rādītāji 75 populārākajiem Baltijas valstu medijiem (piecām populārākajām avīzēm, žurnāliem, interneta portāliem, radio un televīzijām katrā no Baltijas valstīm 2008. un 2013. gadā), kā arī izveidots pārskats par to īpašniekiem.
No pētījuma izriet, ka 80% no populārāko mediju mātes kompānijām arvien nav atguvušas pirmskrīzes apgrozījuma līmeni.
Vissmagākais trieciens bijis avīzēm, lai gan turbulence nozarē sākās jau pirms krīzes lasītāju paradumu maiņas dēļ. Lai gan individuāli lielākie zaudētāji Baltijas tirgū ir bijuši laikraksta Diena izdevēji (76% apgrozījuma kritums), kopumā vissmagāk cietis Lietuvas avīžu tirgus, kur izdevēju apgrozījumi krituši par 41,2 – 72,4%.
Žurnāliem veicas ievērojami labāk. No 15 populārākajiem 14 pērn uzrādījuši peļņu.
Populārākos interneta medijus Baltijā kontrolē Igaunijas uzņēmumi, kam pieder populārākie ziņu portāli visās Baltijas valstīs. Radio nozīmīgākais spēlētājs visās trijās valstīs ir sabiedriskais medijs, bet TV Baltijas tirgū dominē divas grupas – zviedru MTG un Baltijas mediju alianse, kura ir līderis satura izplatīšanā krieviski.
Krīzes rezultātā Baltijas tirgu pametušas lielas skandināvu investoru grupas – norvēģu Schibsted (piederēja Eesti Media) un somu Sanoma (tvnet.lv) and Alma Media (piederēja ziņu aģentūra BNS). Kompānijas nopirkuši igauņu investori.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk
