• Tweet

„Valsts var pastāvēt tik ilgi, kamēr tauta vēlas tās pastāvēšanu. Citiem vārdiem – kamēr ir stingra tās valstsgriba. Tā ir politiska izvēle – pastāvēt kā valstsnācijai ar savu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un gribēt savu nacionālu valsti. Ar šo stingro gribu mēs kā sabiedrība, kuru vieno piederība Latvijai, esam kļuvuši stiprāki, saliedētāki, līdzīgāk uztveram pagātnes notikumus un jūtam stingrāku pamatu zem kājām,” otrdien, 18.novembrī, Latvijas parlamentā uzrunājot Latvijas Republikas proklamēšanas 96.gadadienai veltītās Saeimas svinīgās sēdes dalībniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka šogad esam runājuši un sprieduši par Latvijas valsts būtību vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā ņemot. „Tieši 2014.gadā iekšēju kustību un ārēju norišu dēļ Latvijas sabiedrība piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Tās skāra gan pašvērtējumu, gan attieksmi pret savu pagātni un valsti. Tāpēc šo gadu pilntiesīgi varam saukt par pavērsiena gadu.”

Savā runā I.Mūrniece pieskārās arī krīzei Ukrainā un tās atskaņām mūsu valstī. „Lai arī netālu liesmojošais bruņotais un ideoloģiskais konflikts radījis apdraudējumus mūsu zemei, mēs raugāmies nākotnē ar lielāku ticību un pašpārliecību. Grūtākiem laikiem, ja tādi nāktu, esam gatavi, jo zinām – savas zvaigznes paturot spožas, izdzīvosim cauri arī tiem,” pārliecinoši pauda parlamenta priekšsēdētāja.

Vienlaikus I.Mūrniece sacīja, ka Ukrainā rit cīņa ne tikai par valsts nedalāmību un ekonomisko ietekmi, bet arī par tās izvēlēto attīstības virzienu un to, kur tiks nosprausta mūsdienu Eiropas kultūrtelpas austrumu robeža. „Ukraiņi aizstāv arī mūsu neatkarību, un Latvijas pienākums ir viņus atbalstīt.”

Uzsverot, ka patriotismu un mīlestību uz savu valsti rada zināšanas un kultūra, Saeimas priekšsēdētāja citēja Kārļa Skalbes savulaik Satversmes sapulces dalībniekiem atgādināto, ka Latvijas valsts saturs nav nekas cits kā mūsu nacionālā kultūra, kuras ārējā forma ir valsts: „Kur nav nacionālās kultūras, tur nav nācijas, tur nevar būt valsts. Tāpēc šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.”

Šajā kontekstā I.Mūrniece pauda pārliecību, ka K.Skalbe tā būtu teicis arī šodien. „Ieguldot kultūrā, mēs ieguldām savas nācijas pastāvēšanā, savās noturīguma un aizsardzības līnijās. Tam jāatspoguļojas arī kultūras finansējumā,” akcentējot parlamenta priekšsēdētāja.

Uzsverot latviešu valodas nozīmi, I.Mūrniece aicināja ierādīt mūsu valsts valodai – latviešu valodai – tai pienācīgo vietu ikdienas, ne tikai parādes norisēs. „Jūs piekritīsit – teju gadsimta ceturksni pēc neatkarības atjaunošanas valsts amatpersonu un ierēdņu runām un intervijām Latvijas medijos beidzot jāskan vienā – latviešu valodā. Tas ir valsts pašcieņas jautājums,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pievēršoties mūsu valsts vietai starptautiskajā arēnā, I.Mūrniece atzina, ka šodienas pasaule ir fundamentāli mainījusies un pastāvēt var tikai tie, kas sadarbojas. „To simboliski parāda Baltijas ceļa vienojošais spēks, kura nozīmi mēs aktualizējam arī šogad. Latvija ir uzticama Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībniece. Un Nacionālo Bruņoto spēku karavīri starptautiskajās misijās godam mūs pārstāv, stiprinot arī Latvijas drošību,” teica Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka mūsu dzimtenes aizstāvju gēns nekur nav zudis – to apliecina arī spēku pieplūdums Zemessardzes rindās. I.Mūrniece arī piebilda, ka NATO sanāksme Velsā deva apliecinājumu, ka mēs pirms desmit gadiem izdarījām pareizu ģeopolitisko izvēli.

Savā runā Saeimas priekšsēdētāja atzina – Latvijā uzsvars no Kremļa „maigās varas” pasākumiem ir pārlikts uz atklātu, masīvu informatīvo karu, un vienlaikus uzsvēra – vārdu karā par cilvēku prātiem un sirdīm mums jāspēj stāties pretim uzbrucēja garīgajam spiedienam. „Kā? Pirmkārt – katram kritiski vērtējot publiskajā telpā rodamo informāciju. Otrkārt – valstij ir jānostiprina Latvijas informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika. Prasmīgi koordinēta un efektīva valsts rīcība ilgāk vairs nav atliekama,” teica I.Mūrniece, uzsverot, ka izšķiroša nozīme jebkuros apstākļos ir cilvēka iekšējam pamatlikumam un dzīves izjūtai. „Tikai brīvi un izglītoti cilvēki veido pašpārliecinātu nāciju.”

Uzrunājot klātesošos, Saeimas priekšsēdētāja minēja līdz Latvijas simtgadei veicamos darbus. I.Mūrniece sacīja, ka jau uzsākts darbs pie valsts simtgades kultūras pasākumiem, paverot ceļu jaunām idejām, iespējām un panākumiem: „Šīs izcilās kultūras pērles mēs varēsim savērt kopīgā vainagā un cēli ar pašcieņu nest.” Tajā pašā laikā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka vienlaikus mums jārod risinājums, kā mazināt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirības, lai „krāšņo kultūras vainagu Latvijai nenāktos nest caurās vīzēs, bet kājās tai būtu pienācīgas kurpes”.

Tāpat I.Mūrniece sacīja, ka tuvākajos gados ir jāspēj līdz galam mērķtiecīgi un strukturēti izvērtēt un pārvarēt totalitārā komunistiskā režīma sekas. „Neatkarīgā demokrātiskā Latvijas valsts strikti jānošķir no padomju okupācijas laika iekārtas un morāles. Ir jāattīrās no okupācijas sārņiem arī mūsu apziņā, domāšanā, pasaules uztverē,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.

Noslēgumā I.Mūrniece uzsvēra: „Līdzīgi citām Eiropas valstīm arī mēs varam teikt – Latvijas valstij šodien klājas labi. Bet ar to vien nepietiek. Latvijai patiešām labi klāsies tad, ja labi klāsies visiem tās ļaudīm. Mēs visi kopā ar savām ilgām, cerībām un spēku esam Latvija.”