Septembrī preču eksporta vērtība palielinājusies par 12,7 %
2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 12,7% un importa – par 15,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 914,0 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 138,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,5% (2014. gada augustā – 45,1%).
Augu valsts produktu eksports septembrī salīdzinājumā ar augustu sezonalitātes ietekmē pieauga par 37,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums – par 32,9 milj. eiro jeb 10,7 reizes. Septembrī visvairāk tas tika eksportēts uz Irānu – 13,5 milj. eiro, Spāniju – 8,0 milj. eiro, Turciju – 6,5 milj. eiro un Dāniju – 2,7 milj. eiro.
Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports palielinājās par 18,3 milj. eiro jeb 22,4%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 11,2 milj. eiro jeb 19,9%,minerālproduktu eksports palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 13,9%,parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 3,1 milj. eiro jeb 3,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu: satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports palielinājās par 26,9 milj. eiro jeb 54,4%, mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports pieauga par 25,3 milj. eiro jeb 12,8%,minerālproduktu imports palielinājās par 18,7 milj. eiro jeb 12,6%,ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 14,2 milj. eiro jeb 15,4%,
tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 10,7 milj. eiro jeb 20,8%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8%), Vācija (6,5%) un Polija (5,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Vācija (10,8%), Polija (10,6%) un Somija (7,3%).
Nozīmīgākais partneris tirdzniecībā ar trešajām valstīm bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 12,4%, bet importā – 7,5%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 11,8 milj. eiro jeb 32,6%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 12,7 milj. eiro jeb 66,9%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar 2013. gada septembri visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 4,7 milj. eiro jeb 27,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 15,5 milj. eiro jeb 13,6%.
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk
