• Tweet

Ministru kabineta šā gada 28. oktobra sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana, informē Ministru kabineta preses dienests.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Būvvalde, lai  izvērtētu būvniecības ieceres publiskas apspriešanas nepieciešamību, būs tiesīga pieprasīt būvniecības ierosinātājam iesniegt papildus nepieciešamos aprēķinus, dokumentus un citus materiālus, kas raksturo konkrēto būvniecības ieceri un tās iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu).

Noteikumu projekts nosaka, ka būvniecības ierosinātājam būs jāsagatavo paziņojums par būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai un aptaujas lapa sabiedrības viedokļa paušanai. Bez tam, būvniecības ierosinātājam būs jāsagatavo arī būvniecības ieceres vizuālais risinājums, kā arī skaidrojošs apraksts  par būvniecības ieceres iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz vidi, infrastruktūru un iedzīvotāju sadzīves apstākļiem.

Savukārt, būvvaldei septiņu darbdienu laikā būs jāizvērtē būvniecības ierosinātāja iesniegto dokumentu atbilstība šo MK noteikumu prasībām un jāpieņem lēmums par publiskas apspriešanas uzsākšanu, kuru būvvalde trīs darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicēs pašvaldības mājas lapā, pievienojot būvniecības ierosinātāja sagatavoto informāciju.

Būvniecības ierosinātājam no lēmuma par publiskas apspriešanas uzsākšanu spēkā stāšanās dienas būs pienākums uz publiskās apspriešanas laiku izvietot apbūvējamā zemesgabalā būvtāfeli. MK noteikumu projektā ir noteikta arī informācija, kāda ir jānorāda būvtāfelē. Publisku apspriešanu jāorganizē un izdevumus jāsedz būvniecības ierosinātājam.

MK noteikumu projektā ir noteikts, ka publiskas apspriešanas laikā ikvienai personai ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju;
2) izteikt savu viedokli;
3) pieaicināt neatkarīgus ekspertus vai kompetentu institūciju pārstāvjus, lai izvērtētu būvniecības ieceri;
4) līdz noteiktajam termiņam iesniegt būvvaldē atsauksmes, priekšlikumus vai ierosinājumus būvniecības ieceres pilnveidošanai, kā arī aizpildīt un nosūtīt vai iesniegt norādītajā adresē aptaujas lapu;
5) piedalīties būvniecības ieceres prezentācijas pasākumā un izteikt savu viedokli par būvniecības ieceri.

Pēc publiskas apspriešanas norises beigām mēneša laikā būvvaldei ir pienākums izanalizēt un izvērtēt noteiktajā termiņā iesniegtās aptaujas lapas (īpaši izvērtējot piegulošo zemesgabalu un ēku īpašnieku viedokli) un ekspertu vai citu institūciju pārstāvju atzinumus, kā arī publiski izteiktos viedokļus, un apkopot, kādi priekšlikumi vai nosacījumi izteikti būvniecības ieceres pilnveidošanai vai būvniecības ieceres īstenošanai. Pamatojoties uz būvvaldes sagatavoto pārskatu, kā arī  iesaistīto pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par konkrēto būvniecības ieceri, ja būvniecības iecere skar šo pašvaldību administratīvo teritoriju, būvvaldei jāpieņem lēmums par būvniecības ieceri. Būvvalde, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus, būvatļaujā var ietvert papildu nosacījumus.

Noteikumu projekts arī nosaka būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtību gadījumos, kad būvniecības iecere ietekmēs blakus esošo pašvaldības teritoriju.