• Tweet

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kuros tika ietverti vairāki darba devēju būtiski priekšlikumu. Grozījumi paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Būtiskākie, Saeimā apstiprinātie grozījumi, kurus ierosināja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), attiecas uz darbinieku apmācībām. Sociālajiem partneriem vienojoties, likumā tika noteikts, ka darba devējs ar darbinieku varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī – proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām.

Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku apmācībās, kā arī nodrošinās labāku kvalificētu speciālistu sagatavošanu un paaugstināt kopējo pieaugušo iesaisti mūžizglītībā.

Latvijas darba devēju konkurētspējas paaugstināšanai būtiski ir arī pieņemtie grozījumi attiecībā uz maksimālo periodu, par kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarinot šo periodu no trim līdz pieciem gadiem. Likuma izmainām pamatā bija mūsu kaimiņvalstu pieredzi, kur maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi, un Eiropas Savienības projektu ilgumu, kas parasti pārsniedz 5 gadus. Pagarinot līguma periodu, mēs ne tikai paaugstinām valsts konkurētspēju, bet arī veicinām darbaspēka izmaksu izlīdzināšanu.

Tomēr, ir jautājumi, kuros līdz šim nebija panākta sociālo partneru vienošanās – virsstundu darba apmaksas kārtība un darbinieku atbrīvošana no darba bez arodbiedrības saskaņojuma konkrētos, līdz šim likumā ietvertos gadījumos. Abus jautājumus Saeimas Darba un sociālo lietu komisijas sēdē tika nolemts virzīt uz tālāko izskatīšanu Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP), lai rastu kompromisu darba devēju un darba ņēmēju starpā, informē LDDK.