ES stiprina pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem
Vakar, 14. oktobrī Luksemburgā, finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē, informē LR Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā.
Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta informācija par kontu bilancēm un ienākumiem no finanšu aktīvu tirdzniecības.
Sanāksmes ietvaros vēstniece I. Juhansone Latvijas vārdā parakstīja ES-Šveices vienošanos par sadarbību cīņā ar izvairīšanos no nodokļu samaksas un krāpniecību. Kopējais paziņojums paredz, ka Šveice likvidēs piecus īpašos nodokļu režīmus, savukārt ES dalībvalstis atcels pretpasākumus dalībvalstīs, kuras tādus ir ieviesušas.
Investīcijas ekonomikas izaugsmē
Padomes laikā ministri apstiprināja secinājumus par investīcijas atbalstošiem pasākumiem. Padome savos secinājumos uzsver investīciju vides uzlabošanas nozīmīgo lomu, lai veicinātu publisko un privāto investīciju ieguldījumu ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Ministri uzsvēra nepieciešamību izveidot inovatīvus finanšu un institucionālos risinājumus, kas ļautu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas ietekmi tālāku investīciju veicināšanā.
Enerģijas nodokļu reforma
Padomes ietvaros dalībvalstis apmainījās ar viedokļiem par risinājumiem sarunās par enerģijas produktu un elektrības nodokļu pārskatu. Jaunais direktīvas priekšlikums paredz enerģijas nodokļus aprēķināt atbilstoši to ražošanā iztērēto CO2 emisiju apmēriem, nevis vadoties pēc patēriņa apmēra. Šādā veidā ir iecerēts veicināt energoefektivitāti, kā arī videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Pagaidām dalībvalstu viedokļi ir pārāk atšķirīgi šajā jautājumā, tādēļ kompromisa atrašanai būs nepieciešams vēl nedaudz laika.
Virzība uz lielāku banku atbildību par savu darbību
Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto to tiesību aktu izstrādē, kas noteiks banku iemaksu apmērus Noregulējuma fondā. ES banku Noregulējuma fonds tika izveidots pēc banku atveseļošanas un noregulējuma režīma direktīvas un Vienota noregulējuma mehānisma regulas pieņemšanas. Pilnā apmērā jaunie banku glābšanas mehānismi sāks darboties no 2016. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
No 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālāk