ES stiprina pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem
Vakar, 14. oktobrī Luksemburgā, finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē, informē LR Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā.
Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta informācija par kontu bilancēm un ienākumiem no finanšu aktīvu tirdzniecības.
Sanāksmes ietvaros vēstniece I. Juhansone Latvijas vārdā parakstīja ES-Šveices vienošanos par sadarbību cīņā ar izvairīšanos no nodokļu samaksas un krāpniecību. Kopējais paziņojums paredz, ka Šveice likvidēs piecus īpašos nodokļu režīmus, savukārt ES dalībvalstis atcels pretpasākumus dalībvalstīs, kuras tādus ir ieviesušas.
Investīcijas ekonomikas izaugsmē
Padomes laikā ministri apstiprināja secinājumus par investīcijas atbalstošiem pasākumiem. Padome savos secinājumos uzsver investīciju vides uzlabošanas nozīmīgo lomu, lai veicinātu publisko un privāto investīciju ieguldījumu ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Ministri uzsvēra nepieciešamību izveidot inovatīvus finanšu un institucionālos risinājumus, kas ļautu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas ietekmi tālāku investīciju veicināšanā.
Enerģijas nodokļu reforma
Padomes ietvaros dalībvalstis apmainījās ar viedokļiem par risinājumiem sarunās par enerģijas produktu un elektrības nodokļu pārskatu. Jaunais direktīvas priekšlikums paredz enerģijas nodokļus aprēķināt atbilstoši to ražošanā iztērēto CO2 emisiju apmēriem, nevis vadoties pēc patēriņa apmēra. Šādā veidā ir iecerēts veicināt energoefektivitāti, kā arī videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Pagaidām dalībvalstu viedokļi ir pārāk atšķirīgi šajā jautājumā, tādēļ kompromisa atrašanai būs nepieciešams vēl nedaudz laika.
Virzība uz lielāku banku atbildību par savu darbību
Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto to tiesību aktu izstrādē, kas noteiks banku iemaksu apmērus Noregulējuma fondā. ES banku Noregulējuma fonds tika izveidots pēc banku atveseļošanas un noregulējuma režīma direktīvas un Vienota noregulējuma mehānisma regulas pieņemšanas. Pilnā apmērā jaunie banku glābšanas mehānismi sāks darboties no 2016. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk