Koknesietes rada jaunu vietējo produktu – kaņepju saldējumu
SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” organizētā biznesa plānu konkursa „Laukiem būt!” Vidus reģiona pirmās kārtas noslēgumā pirmo vietu ir ieguvušas Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. b klases skolnieces Asnate Sproģe un Ilvija Lazdiņa ar kopīgi radīto biznesa plāna projektu „Kaņepju saldējums kā alternatīva dzīvnieku piena saldējumam”, vēsta Kokneses novada dome.
Asnate un Ilvija ir ne tikai klasesbiedrenes, bet arī labas draudzenes. Par iesaistīšanos biznesa plānu konkursā, viņas pastāstīja: „Pēc SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” Aizkraukles nodaļas vadītājas Anitas Anševicas viesošanās skolā pagājušā mācību gada noslēgumā, piekritām no 9. līdz 13. jūnijam iegūt jaunas zināšanas, piedaloties Valsts lauku tīkla pasākuma „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” mācībās. No Kokneses novada mācībās piedalījāmies septiņi jaunieši. Pasākuma mērķis bija sniegt praktisku palīdzību un mudināt jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā. Šīs nedēļas ietvaros mēs varējām saņemt informāciju un praktiskus padomus par ideju definēšanu, uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatiem, biznesa plānu un projektu būtību, to sastāvdaļām, kā arī mācījāmies izstrādāt savus biznesa plānus vai projekta pieteikumus. Programmas noslēgumā mums tika dota iespēja iesniegt biznesa plānus konkursā „Laukiem būt!” No mācību dalībniekiem esam vienīgās, kas piedalījās šajā konkursā.”
Ideja par kaņepju saldējuma radīšanu Asnatei bijusi jau sen, jo viņas mamma savā zemnieku saimniecībā nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Ilvija bijusi tā, kas rosinājusi Asnati ķerties pie šīs idejas realizēšanas. Asnate stāsta: „Mums vajadzēja izlemt, vai šis projekts būs dzīvotspējīgs. Lieti noderēja mācībās iegūtās zināšanas. Sapratām, ka vēlamies piedalīties biznesa plānu projektu konkursā un radīt saldējumu, kādu Latvijā vēl neviens nav ražojis.” Savā prezentācijā meitenes atklāja sava darba mērķi: darīt to, kas pašām patīk, radīt cilvēkiem un dabai draudzīgu produktu. Kāpēc tieši kaņepju saldējums? Prezentācijā tika sniegta izsmeļoša un pārliecinoša atbilde: „Tas ir prieks alerģiskiem bērniem un viņu vecākiem, vegāniem un svaigēdājiem. Tas ir garšīgs un atsvaidzinošs, tāpēc var ēst jebkurš cilvēks, gūstot baudījumu no garda un veselīga produkta. Kaņepju produkti atkal kļūst atpazīstamāki.
Šovasar, Kokneses novada svētkos, vietējo ražotāju tirdziņā meitenes pirmo reizi piedāvāja savu jauno produktu. Asnate teic: „Pagatavojām piecus litrus saldējuma, jo nebijām pārliecinātas vai būs lielāks pieprasījums. Pirmās stundas laikā saldējums tika izpirkts, jo ļoti daudzi vēlējās nogaršot saldējumu, gatavotu no kaņepēm! Priecājāmies, ka arī mūsu klases biedriem un draugiem tas garšoja!
Lai gatavotu saldējumu no senā kultūrauga, Asnate ir labi iepazinusi kaņepju audzēšanas procesu: viņa ir čakla palīdze sēšanā, novākšanā, kulšanā un žāvēšanā. Kas ir vajadzīgs, lai taptu kaņepju saldējums? Tā receptes izgudrotājas teic: „Kaņepju piens, zemenes, cukurs, vaniļas cukurs, izmantojam arī šokolādi un piparmētras u.c.. Esam daudz eksperimentējušas, lai sasniegtu sev vēlamo garšu, pavisam esam taisījušas saldējumu ar 5 dažādām garšām. Mums vēl ir uz ko tiekties!. Nesen pagatavojām saldējumu, kuru varētu nosaukt par trīskāršo svaigumu: „Tripple Fresh”.
Asnate un Ilvija ir ļoti gandarītas par iespēju sadarboties ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru” un novēl arī citiem jauniešiem piedalīties šādos konkursos, lai īstenotu kādu neprātīgu, sākumā šķietami neiespējamu ideju, kuru tomēr var īstenot ar neatlaidību un gribasspēku! Viņas labprāt gribētu sadarboties ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti (LLU), lai veiktu pētījumus par kaņepju pienu un kaņepju saldējumu, lai varētu balstīties ne tikai uz ārzemju pētījumiem, bet mūsu pašu Latvijas pētījumiem Latvijas kaņepei. Līdz šim tāda iespēja nav bijusi.
Pirmās vietas ieguvējas saņēma arī simbolisku naudas balvu 370 eiro un iespēju piedalīties otrajā Vislatvijas kārtā.
Vēl par tēmu:
Komisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālāk
