• Tweet

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā šobrīd ir 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Lincas universitātes (Austrija) ekonomikas profesora un ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini. Šis rādītājs ir sestais augstākais Eiropas Savienībā (ES), taču zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 27,1% no IKP, informē Stockholm School of Economics in Riga pārstāve Dana Kumpiņa.

Saskaņā ar Frīdriha Šneidera (Friedrich Schneider) veiktajiem aprēķiniem, ēnu ekonomikai Latvijā pēdējos gados ir tendence samazināties – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars bija 25,5%. Ēnu ekonomiku veicina dažādi faktori, piemēram, augstais nodokļu slogs un sabiedrības kopējā attieksme – vērojama gan vāja izpratne par to, kam tiek izlietota nodokļos samaksātā nauda, gan arī plaši izplatīts uzskats, ka valsts šo naudu tērē nelietderīgi. Tāpat cilvēki norāda, ka viņi nejūt atdevi no nodokļu maksāšanas, piemēram, savos nākotnes pensiju aprēķinos.

Šie faktori spēlē lomu arī t.s. “aplokšņu algu” saņēmēju apmēros – kā stāsta Kolins Viljamss (Collin C. Williams), Latvijā 11% no visiem darba ņēmējiem vismaz daļu savas darba samaksas saņem “aploksnē”. Šis rādītājs ir augstākais Eiropas Savienībā un ir trīs reizes augstāks nekā vidējais “aplokšņu algu” līmenis ES.

Pētnieki atzīst, ka problēmas sakne meklējama valsts regulu un sabiedrības viedokļa asimetrijā. Ir nepieciešama domāšanas maiņa gan valsts līmenī, gan sabiedrībā. Sabiedrībā nepieciešams veicināt izpratni, ka nodokļi – tā ir izglītība, veselības aprūpe, ceļu būvniecība. Savukārt nodokļus iekasējošajām institūcijām būtu jāveicina šī izpratne un vēlme maksāt nodokļus, nevis jādarbojas kā represīvai institūcijai. Kā norāda K.Viljamss, ar likumdošanas maiņu vien nepietikšot – ir jāveido saistību kultūra, kurā ikviens indivīds ir ieinteresēts maksāt nodokļus, jo saprot, kādēļ tas nepieciešams.

Starptautiskie eksperti Frīdrihs Šneiders, Kolins Viljamss un Ruslans Stefanovs ar savu pētījumu rezultātiem un secinājumiem dalījās trešdien, 8. oktobrī, Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) ikgadējās TeliaSonera Biznesa dienas 2014 ietvaros, kurā tika diskutēts par ēnu ekonomiku, tās īpatsvaru Baltijas valstīs un citviet pasaulē, kā arī būtiskākajiem ēnu ekonomikas ietekmes faktoriem un iespējamajiem instrumentiem tās apkarošanai. TeliaSonera Biznesa dienu organizēja SSE Riga, SSE Riga TeliaSonera institūts un TeliaSonera sadarbībā ar SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centru.

Starptautisko pētnieku iegūtie dati atšķiras no Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētnieku Tāļa Putniņa un Arņa Saukas secinājumiem, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bijis 23,8% no IKP. Atšķirības skaidrojamas ar izmantotās metodoloģijas un atšķirīgu definīciju izmantošanu – pētnieki atzīst, ka nepastāv vienots ēnu ekonomikas aprēķināšanas modelis, tāpēc svarīgākie ir nevis precīzi skaitļi, bet gan vērojamā tendence.