FM: Pārtikas nozare izjūt Krievijas sankciju ietekmi
Dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada augustā tika gaidīti ar satraukumu, jo tieši attiecīgā mēneša pirmajā pusē Krievija, kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, noteica embargo daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), kā arī ASV un citām rietumvalstīm. Jāsaka – šīs bažas bija pamatotas, jo pārtikas nozarē, kurā vairāk kā divus gadus tika fiksēti pozitīvi izaugsmes tempi un kura bijusi Latvijas apstrādes rūpniecības viena no galvenajām virzītājām, augustā tika reģistrēts apjomu samazinājums, informē Finanšu ministrija.
Saražotās pārtikas produkcijas apjoms gada griezumā samazinājās par 2%. Lai arī kritums nav liels, tomēr, ievērojot, ka pārtikas nozare sastāda nedaudz vairāk kā piektdaļu no valsts apstrādes rūpniecības izlaides, ietekme uz rūpniecību kopumā ir būtiska. Jāatzīmē, ka nav viegli novērtēt, cik lielā mērā šo kritumu noteica Krievijas tirdzniecības sankcijas, jo tās rada gan tiešu ietekmi (eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju), gan netiešu (eksporta samazinājums uz citām partnervalstīm vājāka ārējā pieprasījuma un augošās konkurences rezultātā, kā arī konkurences saasināšanās iekšzemes tirgū dēļ). Turklāt šo kritumu varēja izraisīt pavisam citi faktori. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada augustā tikai daļēji palīdzēs rast atbildes uz šiem jautājumu, jo sankcijas neietekmēja vēl pilna mēneša ražošanas apjomus, kā arī konkurences saasināšanās vēl turpināsies.
Protams, pārtikas produktu ražošana nebija vienīgā nozare ar negatīviem izlaides apjomiem. Piemēram, kārtējo reizi samazinājums tika fiksēts tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (attiecīgi -6,1% un -15,8% gada griezumā), arī dzērienu ražošanā vērojams -14,5% kritums. Sarežģījumi atsevišķās mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs varētu būt saistāmi ar ģeopolitisko situāciju, ņemot vērā to ciešo saikni ar Krieviju – elektrisko iekārtu ražošana samazinājās par 15,5%, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā vērojams 24,9% kritums gada griezumā. Toties kārtējo apjomu samazinājumu metālu ražošanā kompensē ziņas, ka ar šā gada novembri darbību varētu atjaunot MAS “Liepājas metalurgs”. Lai arī ražošanas apjomu kāpums būs pakāpenisks un sākumā atpaliks no iepriekšējā līmeņa, ar laiku to pieaugums būtiski sekmēs visas nozares izaugsmi.
Lai arī atsevišķās nozarēs ir jūtamas Krievijas noteikto sankciju negatīvās sekas, ir arī nozares ar pozitīvām izaugsmes tendencēm. Piemēram, kokapstrāde, kas sastāda ceturtdaļu no apstrādes rūpniecības izlaides, turpina uzrādīt stabilus pieauguma tempus, augustā salīdzinājumā ar pērnā gada augustu kāpjot par 6,1%. Ar koksni saistītā nozarē, mēbeļu ražošanā, vērojams 9,4% pieaugums. Atzinīgi vērtējami izlaides apjomi gatavo metālizstrādājumu (+5,9%), kā arī automobiļu un piekabju ražošanas nozarē (+15,1%). Kārtējo mēnesi pozitīvas tendences rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji, jo šajā augstas pievienotās vērtības un uz inovācijām balstītajā nozarē fiksēts 70,2% kāpums.
Tomēr kopumā apstrādes rūpniecība uzrādīja kritumu, kas tomēr bijis mazāks nekā iepriekšējos divus mēnešus, jo saražotās produkcijas apjomi saruka par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu. Jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās izlaide ieguves rūpniecībā (-5,3% gada griezumā), turpretī apjomi elektroenerģijas un gāzes apgādē pieauga (+3,8%).
Noskaņojumu Latvijas apstrādes rūpniecībā diezgan precīzi atspoguļo Eiropas Komisijas apkopotais ekonomikas sentimenta indekss. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī septembrī indeksa vērtība ES uzņēmēju un patērētāju vidū ir kritusies. Vislielākais kritums ir bijis mazumtirdzniecībā, kas daļēji var signalizēt par pieprasījuma samazināšanos pēc atsevišķu nozaru produkcijas Latvijas ārējos tirgos, negatīvi ietekmējot vietējo ražotāju eksporta iespējas un tādējādi arī rūpniecības izlaidi tuvākajos mēnešos. Tomēr Latvijas rūpnieku jaunākie ekonomikas sentimenta dati liecina par pretējo, jo novērtējums par saņemtajiem eksporta pasūtījumiem un sagaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos ir nedaudz uzlabojies.
Lai arī kopumā Latvijas rūpnieku konfidence ir saglabājusies iepriekšējā mēneša līmenī, nozarē saglabājas piesardzība un nenoteiktība saistībā ar saspīlēto ģeopolitisko situāciju, kas šobrīd ir lielākais risks rūpniecības turpmākai attīstībai, kā arī ekonomikas vispārējai izaugsmei.
Vēl par tēmu:
Mieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālākSaeima neatbalsta alkohola iegādes vecuma celšanu, bet atbalsta ierobežot laiku, kurā varēs to iegādāties
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu liegt pirkt alkoholu līdz...
Lasīt tālākEkspluatācijā nenodotajiem objektiem Rīgā sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir...
Lasīt tālākNozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālāk