• Tweet

Dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada augustā tika gaidīti ar satraukumu, jo tieši attiecīgā mēneša pirmajā pusē Krievija, kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, noteica embargo daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), kā arī ASV un citām rietumvalstīm. Jāsaka – šīs bažas bija pamatotas, jo pārtikas nozarē, kurā vairāk kā divus gadus tika fiksēti pozitīvi izaugsmes tempi un  kura bijusi Latvijas apstrādes rūpniecības viena no galvenajām virzītājām, augustā tika reģistrēts apjomu samazinājums, informē Finanšu ministrija.

Saražotās pārtikas produkcijas apjoms gada griezumā samazinājās par 2%. Lai arī kritums nav liels, tomēr, ievērojot, ka pārtikas nozare sastāda nedaudz vairāk kā piektdaļu no valsts apstrādes rūpniecības izlaides, ietekme uz rūpniecību kopumā ir būtiska. Jāatzīmē, ka nav viegli novērtēt, cik lielā mērā šo kritumu noteica Krievijas tirdzniecības sankcijas, jo tās rada gan tiešu ietekmi (eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju), gan netiešu (eksporta samazinājums uz citām partnervalstīm vājāka ārējā pieprasījuma un augošās konkurences rezultātā, kā arī konkurences saasināšanās iekšzemes tirgū dēļ). Turklāt šo kritumu varēja izraisīt pavisam citi faktori. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada augustā tikai daļēji palīdzēs rast atbildes uz šiem jautājumu, jo sankcijas neietekmēja vēl pilna mēneša ražošanas apjomus, kā arī konkurences saasināšanās vēl turpināsies.

Protams, pārtikas produktu ražošana nebija vienīgā nozare ar negatīviem izlaides apjomiem. Piemēram, kārtējo reizi samazinājums tika fiksēts tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (attiecīgi -6,1% un -15,8% gada griezumā), arī dzērienu ražošanā vērojams -14,5% kritums. Sarežģījumi atsevišķās mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs varētu būt saistāmi ar ģeopolitisko situāciju, ņemot vērā to ciešo saikni ar Krieviju – elektrisko iekārtu ražošana samazinājās par 15,5%, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā vērojams 24,9% kritums gada griezumā. Toties kārtējo apjomu samazinājumu metālu ražošanā kompensē ziņas, ka ar šā gada novembri darbību varētu atjaunot MAS “Liepājas metalurgs”. Lai arī ražošanas apjomu kāpums būs pakāpenisks un sākumā atpaliks no iepriekšējā līmeņa, ar laiku to pieaugums būtiski sekmēs visas nozares izaugsmi.

Lai arī atsevišķās nozarēs ir jūtamas Krievijas noteikto sankciju negatīvās sekas, ir arī nozares ar pozitīvām izaugsmes tendencēm. Piemēram, kokapstrāde, kas sastāda ceturtdaļu no apstrādes rūpniecības izlaides, turpina uzrādīt stabilus pieauguma tempus, augustā salīdzinājumā ar pērnā gada augustu kāpjot par 6,1%. Ar koksni saistītā nozarē, mēbeļu ražošanā, vērojams 9,4% pieaugums. Atzinīgi vērtējami izlaides apjomi gatavo metālizstrādājumu (+5,9%), kā arī automobiļu un piekabju ražošanas nozarē (+15,1%). Kārtējo mēnesi pozitīvas tendences rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji, jo šajā augstas pievienotās vērtības un uz inovācijām balstītajā nozarē fiksēts 70,2% kāpums.

Tomēr kopumā apstrādes rūpniecība uzrādīja kritumu, kas tomēr bijis mazāks nekā iepriekšējos divus mēnešus, jo saražotās produkcijas apjomi saruka par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu. Jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās izlaide ieguves rūpniecībā (-5,3% gada griezumā), turpretī apjomi elektroenerģijas un gāzes apgādē pieauga (+3,8%).

Noskaņojumu Latvijas apstrādes rūpniecībā diezgan precīzi atspoguļo Eiropas Komisijas apkopotais ekonomikas sentimenta indekss. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī septembrī indeksa vērtība ES uzņēmēju un patērētāju vidū ir kritusies. Vislielākais kritums ir bijis mazumtirdzniecībā, kas daļēji var signalizēt par pieprasījuma samazināšanos pēc atsevišķu nozaru produkcijas Latvijas ārējos tirgos, negatīvi ietekmējot vietējo ražotāju eksporta iespējas un tādējādi  arī rūpniecības izlaidi tuvākajos mēnešos. Tomēr Latvijas rūpnieku jaunākie ekonomikas sentimenta dati liecina par pretējo, jo novērtējums par saņemtajiem eksporta pasūtījumiem un sagaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos ir nedaudz uzlabojies.

Lai arī kopumā Latvijas rūpnieku konfidence ir saglabājusies iepriekšējā mēneša līmenī, nozarē saglabājas piesardzība un nenoteiktība saistībā ar saspīlēto ģeopolitisko situāciju, kas šobrīd ir lielākais risks rūpniecības turpmākai attīstībai, kā arī ekonomikas vispārējai izaugsmei.