• Tweet

Ir pienācis brīdis, kad mēs kopā varam aktīvi iestāties pret valdības uzturēto “izglītības krīzi’, kas turpinās jau piekto gadu līdz ar finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanu.

Jau tālajā 2009.gadā, pēc tolaik jaunā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanas, savā rakstā žurnālā “Skolotājs” uzskaitīju un skaidroju negatīvo finansēšanas modeļa ietekmi uz izglītības pakalpojuma kvalitāti Latvijas lauku reģionos un novados, nosakot ļoti ierobežotas iespējas nelielajās lauku skolās nodrošināt pagarinātās grupas nodarbības, individuālās nodarbības ar skolēniem, ārpusklases aktivitātes, nemaz nerunājot par pedagogu algām valstī noteiktajā minimālajā līmenī.

“Nauda seko skolēnam” attīsta un nodrošina izglītības kvalitāti tikai lielajās pilsētās, kur bērniem tiek nodrošināti ļoti daudzveidīgi atbalsta pasākumi, interešu izglītības nodarbības, brīvā laika pavadīšanas iespējas un pedagogiem – menešalgas, kas būtiski pārsniedz 1000 EUR. Finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir iezīmējis būtiskas atšķirības starp izglītības piedāvājumu lielajās pilsētās un lauku reģionos, kā arī radījis atšķirīgu pedagoga darba novērtējumu algas izteiksmē atkarībā no dzīves vietas nevis darba kvalitātes. Kaut gan “Vienotības” valdības vadītājs jau pirms gada deklarēja, ka krīze ir pārvarēta, vēl joprojām valdība tikai imitē darbības izglītības kvalitātes nodrošināšanā. To rāda valdības nevēlēšanos mainīt šo “krīzes” finansēšanas modeli.

Tiek “izstrādāti” jauni finansēšanas modeļi. Pēc būtības tos nevarētu saukt par “jauniem”, jo vai nu tas ir vienkārši nedaudz pielabots vecais, vai arī runā par sākotnējās finansēšanas summas pārdali pēc citiem principiem, izmainot algas likmi ( no 21 stundas likmes aizvirzoties uz 36 stundām). Kā pēdējā izglītības darbinieku seminārā atzina pati ministre – līdz 40 stundām nevaram nonākt, jo finansējums nepietiks. Tāpat no valdības dienas kārtības pazudis jautājums par mazo skolu finansēšanu. Runāts par to tiek jau vairākus gadus, bet pat viens projekts nav ieraudzījis dienasgaismu mazo skolu finansēšanas nodrošināšanā. Tāpat pēdējie pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” būtiski kavē skolotāju kvalitātes pakāpes iegūšanu, liekot skolotājam vairākus gadus gaidīt, lai pieteiktos uz augstāku pakāpi. Tā ir maskēta valdības vēlme ietaupīt valsts finanšu līdzekļus uz izglītības un pedagogu dzīves kvalitātes rēķina.

Valdībai ir jārisina jautājums pēc būtības nevis jāslēpjas aiz jauniem modeļiem, kas nav nekas cits kā ielāpu likšana uz esošā finansēšanas modeļa.

Valdība turpina diskriminējošu attieksmi pret pirmsskolas pedagogiem un vēl dažām citām pedagoģisko darbinieku grupām, kurām, lai nopelnītu tādu pašu algu kā vispārējās izglītības pedagogiem pamatskolā un vidusskolā, ir jāstrādā krietni vairāk. Piemēram, pirmsskolas pedagogiem jāstrādā 30 stundas, lai nopelnītu algu, ko 21 stundā nopelna vispārējās izglītības pedagogs. Tai pašā laikā pamatskolas pedagogs var izstrādāt gandrīz divas likmes (40 stundas), bet pirmsskolā ļoti grūti nodrošināt faktisku darba slodzes pieaugumu līdz 40 stundām.

Tāpat neatliekami jārisina jautājums par personām, kas ieguvušas augstāko izglītību par valsts budžeta līdzekļiem un to piesaistīšanu darba vietām Latvijā. Nav noslēpums, ka šobrīd lielākā daļa izskolotie jaunieši dodas darba meklējumos uz ārzemēm, bet vai tas ir godīgi, ka mūsu valsts ieguldījumu izmanto bagātās ārvalstis?

Valdība joprojām neievēro Zinātniskās darbības likumā noteikto finansējuma apjoma nodrošināšanu zinātnei ( 1 procents no IKP), izpaliek arī tā paredzētais ikgadējais pieaugums. Līdzīgā situācijā atstāta arī valsts augstskolu finansēšanas sistēma. Arī no tā gadiem ir pieļautas atkāpes.

Mēs kopā to varam mainīt!

Atbalstiet Latvijas Reģionu Apvienību, izvēloties 8.sarakstu. Tā ir partija, kuras pirmā prioritāte ir līdzsvarota reģionu attīstība, tai skaitā izglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšana lauku reģionos, kā arī līdzvērtīga darba samaksa lielo pilsētu un lauku reģionu skolotājiem.

Joprojām ar rūpi par izglītību – Aija Spriņķe